Kopš 2019. gada Dagda, bet tagad kā Krāslavas novada pašvaldības Dagdas pilsētas un pagastu apvienība piedalās projektā “Eiropa pilsoņiem”. Dagdas pārstāvji šovasar piedalījās seminārā “Jaunu un inovatīvu kopīgu attīstības stratēģiju izstrāde ES maziem un ilgtspējīgiem vēsturiskiem ciemiem” nelielā pilsētiņā Galīsijā, Spānijā.
Pilsētā dzīvo 6900 iedzīvotāji, tā ir tūrisma pilsēta ar apartamentiem, nelielām viesu mājām, bāriem, kafejnīcām, restorāniem.
Darba seminārs bija izplānots tā, lai rīta un vakara cēlienos varētu strādāt telpās, bet dienas laikā apmeklēt kultūrvēsturiskas vietas un iepazīt to mantojumu.
Dagdas pilsētas un pagastu apvienība projekta partneriem prezentēja savas pārstāvētās iestādes un vietas, kas ir svarīgas ikviena ciemata ilgtspējīgā attīstībā.
Tāpat seminārā tika prezentēti katras dalībvalsts projekti (kopā astoņas valstis) ar iesaistītās pašvaldības labās prakses piemēriem un stratēģijām, turpmākiem sadarbības virzieniem. Pasākumā piedalījās 23 pārstāvji no Argentīnas, kas kādreiz ir dzīvojuši šajā mazpilsētā, bet katru gadu apmeklē savu dzimto vietu.
Savukārt Vimianzo pašvaldības pārstāvji dalījās savā pieredzē, kā gadu desmitiem uzlabo infrastruktūru (apskates objektus, naktsmītnes utt.) svētceļnieku iecienītajā Svētā Jēkaba ceļā. Pieaicinātie speciālisti diskutēja, kā šī sakrālā tūrisma maršruts attīsta gan materiālo mantojumu (tiltus, baznīcas un citas lūgšanu vietas, slimnīcas, naktsmītnes), gan nemateriālo mantojumu (dziesmas, mītus, leģendas).
Mēs apbrīnojām Vimianzo pili. To cēla trīs gadsimtus ar četriem torņiem un ģerboņu pagalmu. Pils ir bijusi Kompostelas arhibīskapu un Mosksu ģimenes strīda ābols, taču šobrīd to uztur un atjauno Coruna provinces administrācija. Pilī atrodas etnogrāfiskais muzejs un amatnieku darbnīcas. Jūlija pirmajā piektdienā un sestdienā notiek pils svētki ar seniem tērpiem un mūziku, pirms tam svētkus ieskandina gastronomijas nedēļa pilsētas ēstuvēs.
Apmeklējām arī zvejnieku pilsētu Muxia pie Atlantijas okeāna. Unikāls ir dīvaini veidots akmens, kas atrodas uz citu akmeņu grēdas. Tam ir gara, šaura, nedaudz izliekta forma, un cilvēks var nostāties vai pietupties zem tā. Vietējie iedzīvotāji saka, ka akmenim piemīt dziednieciskās spējas. Piestājām senā ostas un zvejnieku ciemā Fisterrā, kas ir galamērķis daudziem Svētā Jēkaba ceļa ceļiniekiem.
Dodoties mājup, mūsu ceļš veda uz Svētā Jēkaba ceļa galapunktu – pilsētu Santjago de Kompostela. Tur atrodas gotikas katedrāle, viena no lielākajām Eiropā, ar Svētā Jēkaba kapa vietu. Svētais Jēkabs bija viens no Kristus pirmajiem apustuļiem, viņš mira 44. gadā Jeruzalemē. Pēc ticības pretinieka karaļa Hēroda pavēles Jēkabam esot nocirsta galva, un, kā vēsta leģenda, divi viņa sekotāji Jēkaba mirstīgās atliekas esot atveduši uz Spāniju. Šī svētā kapavieta ātri kļuva par svarīgu svētceļojumu centru. Tā popularitāte bija pat salīdzināma ar Jeruzalemi vai Romu.
Svētā Jēkaba simbols ir jūras gliemežnīca. Kādreiz tā tika attēlota uz svētceļnieku apģērba, bet tagad ar šo simbolu ir iezīmēts viss ceļš, tādējādi tās kalpo kā ceļa norādes.
Iespaidīgas Svētā Jēkaba bazilikas pakājē tūkstošiem svētceļnieku līksmo, fotografējas, apskaujas un laimīgi atpūšas, jo viņi ir mērojuši šo 700 km garo ceļu vai kādu no tā posmiem kājām vai transportā. Arī mūsu lidmašīnā mēs iepazināmies ar vairākiem latviešiem – Svētā Jēkaba ceļa svētceļniekiem.
Spānijas ceļā mēs satikām ļoti daudz dažādu cilvēku. Sirsnīgas sarunas. Jauna pieredze. Lepnums un prieks par savu dzimto vietu. Angļu valodas zināšanas lieti noderēja, bet arī spāņu vai franču valodas prasmes nenāktu par ļaunu.
Brauciens notika ar ES projekta “Eiropa pilsoņiem” programmas atbalstu.
Projekta dalībnieku vārdā
Marija Micķeviča
Semināra dalībnieku saimē ir arī Marija Micķeviča (otrā no labās)