Vai tiešām preilēniešiem nav ko jautāt pašvaldības darbiniekiem?
30. maijā notika iedzīvotāju un Preiļu novada domes darbinieku sapulce, uz kuru bija atnākuši četri iedzīvotāji, tāpēc pustukšajā Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzijas zālē dominēja pašvaldības vadītāji, deputāti, speciālisti.
Preiļu novada domes priekšsēdētājs Ārijs Vucāns pauda izbrīnu, kāpēc pirmajā Preiļu iedzīvotāju un pašvaldības pārstāvju sapulcē piedalās tikai četri iedzīvotāji, tāpat retoriski jautāja, kas pašvaldībai būtu jādara, lai atnāktu vairāk cilvēku.
Tomēr tovakar izvērsās divu stundu gara diskusija, kur galvenie vaicātāji un runātāji bija Ārijs Vucāns, Saeimas deputāts Aldis Adamovičs, Preiļu novada pašvaldības izpilddirektors Aigars Zīmelis un SIA “Preiļu saimnieks” valdes priekšsēdētājs Ivars Indriksons.
Bet vispirms, lai ir atskats uz iedzīvotāju jautājumiem. Ar “Vietējās Latgales Avīzes” starpniecību preilēnieši jautāja, kāpēc ielu laternas tiek izslēgtas pēc plkst. 24.00, tas, viņuprāt, ir pārāk agri. Ārijs Vucāns skaidroja, ka ielu laternas ieslēdzas un izslēdzas, automātikai reaģējot uz āra apgaismojuma stiprumu, turklāt pašvaldība strādā finanšu ekonomijas apstākļos, jo ir dārgas elektrības izmaksas. Bet, ja cilvēkiem darba vai izklaides pasākumu dēļ ir nepieciešams, lai laternas degtu ilgāk, tad ar šo priekšlikumu jāvēršas pašvaldībā.
Tāpat iedzīvotāji ar avīzes starpniecību jautāja, kad noslēgsies Preiļu novada Bērnu un jauniešu sporta skolas siltināšana un kas atradīsies pretī sporta skolai blakus daudzdzīvokļu namiem Liepu ielā? Ārijs Vucāns teica, ka šīs ēkas energoefektivitātes projekts noslēgsies jūlijā, savukārt Aigars Zīmelis pastāstīja, ka pie sporta skolas pretī daudzdzīvokļu namam Liepu ielā 21 atradīsies autostāvlaukums.
Vaicāts, kad beigsies nepārvaramu peļķu ēra Raiņa bulvārī, Ārijs Vucāns pastāstīja, ka Raiņa bulvārī nav izbūvēta lietus ūdens kanalizācija, tāpēc lietavu un sniega atkušņa laikā veidojas peļķes. Taču pašvaldība šogad nav paredzējusi budžeta līdzekļus šīs problēmas risināšanai.
Rakstiski bija iesūtīti jautājumi, vai tiks noņemta neloģiska zīme Brīvības ielā 71 un atvesta melnzeme un smiltis Preiļu jaunajiem kapiem. Pašvaldības vadība solīja izpētīt, kad neloģiskā zīme tika uzstādīta.
Tikmēr Preiļu jaunajiem kapiem ir paredzēta nauda žoga atjaunošanai, tāpēc ka kapsētā brīvi iekļūst meža dzīvnieki un posta apstādījumus, teica Ārijs Vucāns. Viņš arī piebilda, ka par melnzemes un smilšu piegādi visās novada kapsētās vēl būs jālemj, jo pašvaldības ziņā ir daudz kapsētu.
Kāda sirmgalve iestarpināja, ka varētu noasfaltēt ceļu vai izbūvēt ietvi līdz Preiļu jaunajiem kapiem. Domes priekšsēdētājs šo jautājumu ierakstīja plānotājā un aicināja arī pašvaldības darbiniekus pierakstīt visus iedzīvotāju priekšlikumus un vaicājumus.
Iedzīvotājs Raimonds mudināja sakārtot bijušās linu fabrikas teritoriju (novākt gruvešus). Domes priekšsēdētājs teica, ka pašvaldības darbinieki runās ar īpašniekiem par īpašumu sakopšanu, tāpat pašvaldība vienu daļu īpašumu varētu pat iegādāties, bet tas nenotiks ne šogad, ne arī nākamgad.
Pēc tam ievilkās diskusija starp Āriju Vucānu un Aldi Adamoviču par Preiļu Bērnu un jauniešu sporta skolas stadiona turpmāko rekonstrukciju.
Saeimas deputāts informēja, ka Finanšu ministrija (FM) apturējusi šo projektu. Bet esot vēl divas iespējas, kur var pieteikt finansējumu šim projektam, kas paredz tribīņu, ģērbtuvju un žoga rekonstrukciju. Proti, tā ir FM kredītu programma un Vides aizsardzības un reģionālās ministrijas (VARAM) Covid-19 seku mazināšanas finansējums. Kā skaidroja Ārijs Vucāns, Preiļu novada dome valdības piedāvātajām pašvaldības atbalsta programmām ir pieteikusi ne tikai stadiona projektu, bet arī Aglonas ūdensapgādes rekonstrukcijas projektu, rotaļu laukumu atjaunošanu bērnudārzos, kā arī Preiļu centra būvprojektu un kapsētu labiekārtošanu. “Parādījās informācija, ka pašvaldību pieteiktais finansējums pārsniedz valsts piešķirto summu un ka Ministru kabineta sēdei nebija virzīts stadiona projekts. Domājam, ko darīt tālāk,” teica domes priekšsēdētājs.
Saeimas deputāts pašvaldības vadību aicināja braukt uz VARAM un FM un pārliecināt par Preiļu stadiona projekta svarīgumu. Tikmēr Preiļu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Pēteris Rožinskis atgādināja A. Adamovičam, ka viņš ir Preiļu novada cilvēku ievēlēts, un aicināja arī viņu iestāties par stadiona projektu visos valdības līmeņos.
Abas puses runāja arī par Preiļu slimnīcas nākotni, jo pagājušajā nedēļā Veselības ministrijas ierēdņi Latvijas pašvaldību savienības tiešsaistes sarunā runāja, ka tomēr būs slimnīcu līmeņošana, lai gan bija lūgts atlikt šo jautājumu līdz rudenim. Jaunais projekts, ko virza veselības ministrs, kā skaidroja Ārijs Vucāns, ir ar reģionālu nozīmi, nevis domājot par katras konkrētas slimnīcas attīstību, Preiļu un Krāslavas slimnīcai nosakot 1. līmeni. Ko tas nozīmē? Preiļu slimnīcā, piemēram, varētu vairs nebūs dzemdību nodaļas, kas, lasītāji noteikti piekritīs, ir Preiļu slimnīcas un visa novada vizītkarte, veiksmes stāsts. Ārijs Vucāns uzsvēra: “Ziņojums ir atnācis uz pašvaldību, bet tur nav paraksta, kas šo ziņojumu ir sarakstījis. Tas tapis, pamatojoties uz pārbaudēm par Preiļu slimnīcas darbu 2019. un 2020. gadā, tikmēr 2021. gadā nekādas pārbaudes nav bijušas. Laika diskutēt nav, jo šo ziņojumu virza izskatīšanai Ministru kabinetā jau jūnijā. Slimnīca strādā, un strādā labi. Bet ja būs šī reforma, tad zaudētāja būs ne tikai slimnīca (speciālistu vidējais vecums ir 50 gadi, diezin vai viņi dosies strādāt citur), bet arī iedzīvotāji, turklāt cilvēki būs ļoti neapmierināti. Bet, cik lielu pakalpojumu grozu izdosies mums aizstāvēt sarunās ar valsti – tas jautājums ir atklāts.”
Nosakot Preiļu slimnīcai 1. līmeni, valsts ekonomija būšot salīdzinoši neliela – 430 000 eiro, iestarpināja klātesošā Skaidrīte Žukova.
Todien politiķi sprieda, kā nodrošināt apkuri jaunajā sezonā (pašvaldība domā investēt jaunos katlos), runāja arī par Rēzeknes un Daugavpils ielas rekonstrukciju, smago mašīnu kustības novirzīšanu no centra uz apvedceļu, mājokļu apsaimniekošanas maksu un siltināšanu, pagalmu labiekārtošanu, siltuma ekonomiju mājokļos, saules kolektoriem, atkritumu apsaimniekošanu u.c. aktualitātēm.
Pustukšo zāli piepildīja galvenokārt pašvaldības pārstāvji
Raimonds rosināja domāt par siltuma ekonomiju un sakārtot bijušās linu fabrikas teritoriju
Egitas Terēzes Jonānes foto