Latvijā bieži sastopams un plaši izplatīts kukainis ir aveņu pangodiņš (Lasioptera rubi), lai gan tā kāpuri par mājvietām var izmantot ne tikai avenes, bet arī citus kazeņu (Rubus) ģints augus. Turklāt šī insekta mātītes, izvēloties vietu dēšanai, nešķiro savvaļas augus no dārzos augošajiem augiem. Aveņu pangodiņa kāpuru darinājumi jeb pangas mēdz būt ne tikai uz vecajiem, bet arī uz jaunajiem dzinumiem. Šie dzinumi nekavējoties jāizgriež un jāaizvāc no dārza.
Gada aukstajā periodā pangas uz augu stublājiem ir ieraugāmas vieglāk nekā augu lapotajā laikā, tomēr šo kukaiņu attīstība pangās sākusies lapotajā periodā – iepriekšējā vasarā. Kāpuru attīstība beigsies pavasarī, kad vidējā gaisa temperatūra būs stabili pakāpusies virs +12 °C. Tas ir laiks, kad pāris milimetru gari, no virspuses īsiem matiņiem, gaišdzeltenām svītrām klāti divspārņi izkūņojas, ceļas spārnos un dodas pāroties. Parasti tas sakrīt ar aveņu, kazeņu, lāceņu, kauleņu un cūceņu uzziedēšanas laiku. Pēc nepilnu pāris nedēļu ilgas inkubācijas no oliņām izšķiļas miniatūri pangodiņa kāpuri. Tie ir bezkājaini, rievoti, oranždzelteni, klāti ar matveidīgiem izaugumiņiem. Kāpuri salien zem dzinumu mizas, kur barojas ar augu sulu, mīkstajiem audiem. Viņi izdala vielas – auksīnus –, kas stimulē augu šūnu pastiprinātu dalīšanos, rezultātā izveidojot pangas. Tas notiek jūnijā–jūlijā.
Pangu forma var būt dažāda, un arī to izmērs – atšķirīgs. Parasti šie veidojumi garumā nepārsniedz divus trīs centimetrus, tomēr reizēm pangas mēdz izveidoties nedaudz lielākas. Sākumā tās ir iezaļganas, pēc tam pakāpeniski arvien vairāk nobrūnē. Stublājs pangu veidošanās vietās praktiski vienmēr vairāk vai mazāk izteikti saplaisā. Kāpura stadijā kukaiņi pangās pavada visu vasaru, rudeni un tajās arī pārziemo. Jo lielāki pangodiņu kāpuri aug, jo vairāk barības patērē. Maksimālo izmēru, kas ir vismaz trīs milimetri, un apetīti viņi sasniedz pirms iekūņošanās – pavasarī, parasti aprīlī. Iekūņojas viņi turpat, savās pangās. Pieaugušo insektu izkūņošanās un izlidošana notiek maijā–jūnijā.
Latvijā savvaļā avenājos pangodiņu kāpuru ir ļoti daudz. Šo kukaiņu attīstības laikā radītie veidojumi traucē sulu cirkulāciju augos. Turklāt caur mizas plaisām, kas rodas pangām veidojoties, stublājos parasti iekļūst sēnītes. Bojātie augi gandrīz nekad neizdzīvo, bet, ja tomēr izdzīvo, tad nedod ražu. Informācija: lvm.lv.