Lauksaimnieciskā ražošana rada lielu ietekmi uz vidi, tāpēc tiek meklēti risinājumi, kas samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu un lauksaimniecības radīto vides piesārņojumu. Sabiedrībā Latviju pieņemts uzskatīt kā resursiem trūcīgu valsti, bet kokogļu rūpnīcas “Marienburg” (SIA KRK Vidzeme) valdes loceklis Andris Griķis Latviju dēvē par zelta lielvalsti bioogļu izmantošanas iespēju ziņā.
Eiropas Zaļā kursa ietvaros lauksaimnieciskajā ražošanā gaidāmas vislielākās pārmaiņas, ņemot vērā ilgtspēju un atjaunojamo resursu izmantošanu tautsaimniecībā. “Atjaunojamo resursu ziņā Latvija ir lielvalsts, bet, runājot somu vārdiem, Ziemeļeiropā zelts ir melnā krāsā, un tā ir bioogle (bio-char). Somiem var piekrist, jo bioogļu izmantošana ir Eiropas lauksaimniecības perspektīva ne tikai tuvākā, bet arī tālākā nākotnē. Bioogles kā augsnes bagātināšanas līdzeklis spēj lauku saimniecībām nodrošināt klimata neitralitātes prasības, tādā veidā saglabājot nacionālo pārtikas ražošanu un sniedzot pārtikas piegādes drošību,” uzsvēra Andris Griķis.
Bioogļu ražošana šobrīd ir viena no visstraujāk augošajām ražošanas apakšnozarēm pasaulē. Atbilstoši tirgus prognozēm bioogļu globālā tirgus apmērs, salīdzinot ar 2021. gadu, dubultosies un sasniegs divu miljardu vērtību 2026. gadā. Bioogles kā augsnes mēslojumu šobrīd pasaulē visplašāk izmanto ASV, kas patērē līdz pat 25 % globāli saražotās produkcijas, bet Eiropas Savienībā vislielākais produkcijas patēriņš ir Vācijā. “Marienburg” rūpnīca, kā pirmā ražotne Baltijā ir saņēmusi piedāvājumu no Somijas sadarbības partneriem iegādāties visu Alūksnē saražoto apjomu bez atlikuma, kas norāda uz nozares perspektīvu ne tikai pašmāju, bet arī tuvākos un tālākos eksporta tirgos.
Bioogļu iestrāde tiek uzskatīta par vienu no daudzsološākajām tehnoloģijām siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai lauksaimniecībā. Bioogles ir specifiski izgatavots kokogļu veids, kas visplašāk tiek izmantots lauksaimniecībā, tiešā veidā palīdzot ne vien būtiski paaugstināt ražību, bet arī sasniegt klimata neitralitātes mērķus, kas iekļauti Eiropas Savienības Zaļā kursa nosacījumos.
Ārvalstu komersantu interese par šo atjaunojamo resursu produktu ir saprotama, jo bioogļu iestrāde tiek uzskatīta par vienu no daudzsološākajām tehnoloģijām oglekļa uzkrāšanai augsnē un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai lauksaimniecībā. Vienlaikus bioogles uzlabo augsnes auglību, piesaista mitrumu un samazina lauksaimniecības radītā piesārņojuma nokļūšanu ūdeņos. Kamēr Latvijā bioogles joprojām ir mazpazīstams produkts, tikmēr bioogļu globālais tirgus strauji attīstās, un 2021. gadā tas sasniedza miljarda ASV dolāru vērtību.
Bioogles ir vērtīgs produkts, kas rodas, sadedzinot koksni. Tās ir iespējams lietderīgi izmantot lauksaimniecībā. Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes pētnieku testi parāda, ka bioogli var izmantot augu augšanas stimulēšanai. Bioogles iestrādājot augsnē, tiek sekmēta oglekļa piesaiste, kā arī pozitīvi ietekmētas augsnes īpašības. Bioogles granulas ir paredzētas augsnes ielabošanai. Tās ir paredzēts lietot papildus citiem mēslojumiem, lai palielinātu to efektivitāti, vai arī atsevišķi. Produkta efektivitāti nosaka ilgnoturība, pH koncentrācija, porainība, kopējās virsmas laukums, kas sekmē sorbcijas spēju. Produktam iespējams pievienot papildu piedevas, lai to pielāgotu dažādām augsnēm un uzlabotu produkta mehāniskās īpašības.