No marta tarifs būs 42,80 eiro par megavatstundu
Ar 1. martu spēkā stāsies jauns SIA "Rēzeknes siltumtīkli" siltumenerģijas tarifs, kas būs par 4 % augstāks nekā februārī un sasniegs 42,8 eiro par megavatstundu,
informēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pārstāvji.
Pēc SPRK regulēto komersantu aktuālajiem datiem gaidāmais siltumenerģijas tarifs Rēzeknē joprojām būs zemākais tarifs valstī.
Siltumenerģijas tarifa pieaugums ir saistīts ar augstākām pašu saražotās siltumenerģijas izmaksām, ko, savukārt, ietekmējis šķeldas cenas pieaugums.
Šī gada sākumā, ņemot vērā ražošanas izmaksu pieaugumu un lielo biomasas – šķeldas, granulu – pieprasījumu gan Latvijā, gan reģionā, novērojami būtiski šķeldas un granulu cenu pieaugumi. Lai gan joprojām cenu svārstības nav salīdzināmas ar dabasgāzes tirgū novēroto, cenu pieaugumi ir lielāki nekā iepriekšējos gados.
Šķeldas izmaksas komersantam palielinājušās par 205 200 eiro.
Kā portāla tvnet.lv žurnālistam Jurim Jurānam atzina Rēzeknes valstspilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs: “Lētākais siltumenerģijas tarifs Latvijā ir gan veiksme, gan pārdomāta stratēģija. Dome jau no 2009. gada strādā, lai dabūtu normālu energosistēmu Rēzeknē. Pirmkārt, nolēmām dibināt koģenerācijas stacijas uz dabasgāzes. Stacijā tiek ražota gan elektrība, gan siltums, tādējādi nodrošinot efektīvāku līdzekļu patērēšanu. Pēdējais siltumenerģijas tarifa samazinājums bijis iespējams tieši ražotās elektrības sadārdzinājuma dēļ. Tirgotā elektrība ir par tirgus cenu, kas, kā zināms, šobrīd ir diezgan augsta, tas nozīmē atvieglojumu siltumenerģijas tarifam.”
Priekšsēdētājs arī pauž, ka Rēzeknes dome arvien vairāk domā par pāreju uz zaļās enerģijas veidiem. Ar Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu Rēzeknē tika uzbūvēta šķeldas katlumāja. “Tas ir lētāks un dabai draudzīgāks siltumenerģijas ražošanas veids. Līdz gada beigām Rēzeknē tiks pabeigta vēl viena šāda katlumāja. Kad tā tiks pabeigta, Rēzeknes pilsēta būs pilnībā pašpietiekama, runājot par centrālās apkures nodrošināšanu iedzīvotājiem. Pie maziem mīnusiem varēs izmantot tikai šķeldu katlumājās un koģenerācijas stacijā saražoto siltumenerģiju,” pauž A. Bartaševičs, tādējādi samazināsies vajadzība pēc dabasgāzes, kā arī kopējās siltumenerģijas izmaksas iedzīvotājiem un domei.
Papildus pārdotajai elektrībai šī brīža zemo tarifu ļāvis sasniegt arī pirms nepilna pusotra gada noslēgtais līgums ar AS “Latvijas gāze” par fiksēto tarifu. “Protams, bija periodi, kad maksājām vairāk par gāzi, nekā konkrētajā brīdī bija tirgus cena, taču šobrīd mūsu maksa sanāk ievērojami zemāka,” iezīmē A. Bartaševičs.
Vienlaikus viņš ir bažīgs par elektrības cenu kāpumu. “Jūs saprotiet, to dome nevar ietekmēt, ja saglabāsies esošā situācija, budžetā veidosies 3 miljonu eiro iztrūkums,” norāda A. Bartaševičs. Viņš cer, ka valdība nevilcināsies ar atbalsta mehānismiem arī pašvaldībām, jo ne tikai iedzīvotājiem šajā situācijā ir nepieciešama palīdzība – arī vietvarām var rasties finansiālas problēmas, nomaksājot elektrības rēķinus.
"Rēzeknes siltumtīkli" ir reģistrēta 1994. gadā, un tās pamatkapitāls ir 5,45 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Uzņēmuma finanšu dati par 2021. gadu vēl nav pieejami, bet 2020. gadā tā apgrozījums bija 8,576 miljoni eiro un peļņa – 33 772 eiro. "Rēzeknes siltumtīkli" pieder Rēzeknes pilsētas domei.
“Lētākais siltumenerģijas tarifs Latvijā ir gan veiksme, gan pārdomāta stratēģija,” Rēzeknes valstspilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs