Pārziemot

Jana Skrivļa-Čevere

Vēl jau tikai rudens. Vēl pagaidām košām lapām krāsojas koki un ceļi. Vēl pats tumšākais gada laiks tikai priekšā – kad ne vairs saules un košu lapu, ne vēl sniega. Vien baltu veļu pilna migla. Bet jau tagad gribas kā susuram, kā ezim ieritināties siltā migā un pārziemot. Un pamosties pavasarī Laimes lāča izmēztā “istabā” ar cerību uz gaišām, vēl nezināmām tālēm

Laiks tāds, kad notiek tik daudz ne gaismu nesošu lietu, kuras tā globāli īsti ietekmēt nevaram. Un runa nav pat par pandēmiju, ierobežojumiem un brīvībām. Tas, kas nomāc visvairāk, laikam gan, ir cilvēcības trūkums sabiedrībā...