Jana Skrivļa-Čevere
Maijs allaž šķitis tāds īpašs un dzīvespriekā mutuļojošs mēnesis. Ja kādugad vēl pat aprīlī ziema cenšas aizstāvēt savas pozīcijas, tad maijā – bez variantiem – dzīvība pa īstam svin uzvaru, un jauns dabas cikls var sākties – pumpuriem sprāgstot, lapām plaukstot, visdažādāko ziedu smaržai skurbinot un krāsām žilbinot, putnu mazuļu uzstājīgajiem čiepstieniem nomainot tēvu treļļus. Un, ja arī gadās tādi brīnumi, kā sniegs ziedošos ķiršos – kā pērn – tad tas izkūp un izgaist tikpat žigli kā nācis, vien nedaudz atveldzējot tik sengaidītās siltās saulītes sakarsētos prātus un emocijas...
Avīze: