Par gleznu. Autors nezināms. Nosaukums: jezuīts Sv. Ignācijs Lojola (sākotnēji uzskatīts, ka gleznā attēlots jezuīts Mihaels Rots, kurš 18. gs. darbojies Latgalē, tostarp arī Varakļānos). Datējums: 18. gs. otrā puse. Izmēri: 118,5 x 90,5 cm (pašreizējais izmērs, gleznai iepriekš vairākkārt samazināts izmērs).
2022. gada novembrī Varakļānu Novada muzejam tika uzdāvināta 18. gs. glezna, kura gleznota uz koka dēļiem ar eļļas krāsām. 2023. gada sākumā muzejs iesniedza Valsts kultūrkapitāla fondā projektu, kas tika atbalstīts ar 2000 eiro.
Jau kādu laiku sadarbojoties ar dažādiem restauratoriem un to biedrībām, atradām savai gleznai restauratoru – Mārtiņu Zideru, kurš bija ļoti ieinteresēts. Taču, uzņemoties gleznas restaurāciju, mākslinieks nevarēja vēl tā īsti apjaust, cik tas prasīs darba, pūļu, izpētes utt. Kā izrādījās, glezna ir ļoti vērtīga, taču sākotnēji ļoti sliktā stāvoklī. Tā ir kalpojusi kā baznīcas zvanu torņa augšējā divviru lūka. Mākslas darbs bija pārzāģēts divās līdzīgās daļās, zāģējuma vietā izcirstas eņģu vietas un ierīkoti rokturi. Veicot metināšanas darbus zvanu tornī, viena no aizmugures daļām kalpoja kā metinātāja pamatne un bija stipri apdegusi. Nezināmu stiprinājumu dēļ radīti pa vienam plēsumam augšdaļā un lejasdaļā.
Nonākot restaurācijā, gleznas stāvoklis bija tik kritisks, ka nebija iespējams precīzi identificēt ne gleznas kompozicionālo sižetu, ne oriģinālās glezniecības kvalitāti. Pēc izpētes restaurācijas laikā secināts, ka gleznas formāts ir samazināts vertikālā virzienā vismaz uz pusi –zuduši vismaz 25 cm augšpusē un gandrīz puse gleznas lejasdaļā. Pēc tām norādēm, kas saglabājušās apakšējā daļā, var secināt, ka kompozicionāli glezna bijusi sadalīta divās daļās: augšējā daļa, kas saglabājusies, attēlots garīdznieka tēls, savukārt zudušajā lejasdaļā bijušas dekoratīvas vinjetes ar svēto rakstu tekstu. Arī konstatēts, ka formāts samazināts vismaz divreiz un pēdējā reize bijusi jau pēc demontāžas no baznīcas torņa, apzāģējot un noēvelējot apdauzītās un aplupušās malas, tai skaitā gleznas vidusdaļas malas. Gleznas pārzāģētās vidusdaļas zudumi sastāda 1,2–1,3 cm garu joslu, kas nozīmīgi ietekmē dažu attēloto detaļu izskatu.
Pēc dēļu demontāžas un abu pušu savienošanas, izvirzīta versija, ka attēlotā tēls varētu būt saistāms ar jezuītu Mihaelu Rotu (1721–1785), kurš Dagdas dievnamā ilgstoši darbojies ordeņa misijas laikos. Gleznas mākslinieciskais sižets plašāk aprakstīts mākslas zinātnieces Kristīnes Ogles pētījumā “Societas Jesu” 2008. gadā. Tomēr pēc restaurācijas nākas secināt, ka gleznā attēlotā garīdznieka sejas modelējums ar kailo galvvidu, mazliet cirtainiem matiem pakausī, ūsām un nelielu bārdas joslu ap vaigiem un zodu, augšup uz debesu gaismu mākoņos vērstais skatiens, ļoti sasaucas ar pasaulē atrodamiem jezuīta Sv. Ignācija Lojolas portretējumiem. Var pieņemt, ka apakšējā zudusī gleznas daļā varēja būt svēto rakstu fragmenti, vai pat grāmatas attēlojums. Gleznas restaurācijas projekts ir noslēdzies. Glezna “Jezuīts Mihaels Rots” vai “Sv. Ignatijs no Lojolas” atgriezusies muzejā. Pētījums par gleznā attēloto “svēto” vēl turpināsies.
Tā kā tika konstatēts, ka gleznas pamatnes dēļi nav bijuši salīmēti, nolemts atsevišķi izgatavot funkcionālu virsrāmi, kas ar atsperu palīdzību nodrošinās, lai klimata ietekmē starp dēļiem neveidotos spraugas. Muzeja vārdā vēlos izteikt lielu PALDIES restauratoram Mārtiņam Zideram par uzņemšanos un smalko restaurācijas darbu. Paldies arī restauratoru biedrības valdes loceklim Aigaram Pileniekam par atbalstu, rāmja izgatavošanu, kā arī piedalīšanos restaurācijā.
Iegūt vairāk informācijas par gleznas restaurācijas procesu un pašu gleznu aplūkot iespējams muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā. Laipni aicināti!
Varakļānu Novada muzeja vadītāja Terese Korsaka
Attēlā no kreisās: restauratori Mārtiņš Ziders un Aigars Pilenieks 2023. gada 4. decembrī