Gada izskaņā ar izstādes “Ludzas Novadpētniecības muzejam – 105” un ekspozīcijas “Zem lielvalsts važām” atjaunošanu Ludzas Novadpētniecības muzejs nosvinēja savas pastāvēšanas 105. gadadienu.
LNM pirmsākumi meklējami 1918. gada aprīlī, kad Ludzas ģimnāzijas audzēkņi direktora Sergeja Saharova un vēsturnieka L. Haita vadībā sarīkoja divas ekskursijas: uz Ludzas pilskalnu un Odukalnu, kur noklausījās lekciju par Ludzas vēsturi, par arheoloģiskajiem izrakumiem 9.–12. gadsimta latgaļu kapulaukā, kas veikti 1890.–1891. gadā. Iepazīstoties ar kolekcionāra L. Fohta arheoloģisko priekšmetu kolekciju, radās doma izveidot muzeju. 1918. gada decembrī literārajā izdevumā “Jaunā Doma” publicēts raksts par vēstures muzeja izveidošanu un aicinājums nodot muzejam senus vēsturiskus, arheoloģiskus, etnogrāfiskus priekšmetus, grāmatas, monētas u.c. 1920. gadā Ludzas ģimnāzijas audzēkņi veica izrakumus Odukalnā, kuru rezultātā muzeja krājumi papildinājās ar vērtīgiem materiāliem un eksponātiem.
Muzeja direktore Milāna Bule, stāstot par muzeja darbību vairāk nekā gadsimta garumā, lielu uzmanību pievērš tā darbiniekiem, kuri te strādājuši dažādos laikos, apkopojot, sistematizējot un saglabājot vēsturiskās vērtības. Jubilejas pasākumā sveikti visi zinātniskā darba veicēji: galvenā krājuma glabātāja Iveta Matvejenko, izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja Aina Loseviča, ekspozīciju un izstāžu kuratori Valērijs Dzevaltovskis un Elza Abramāne, mākslinieks Andris Misāns, krājumu glabātāja Ieva Bite, dokumentu sistēmu vadītāja Anita Stepanova, komunikācijas speciālisti – vecākā ekspozīciju un izstāžu zāļu uzraudze Marija Tabune, ekspozīciju uzraudzes Jūlija Supova, Rita Kučāne (visilgāk strādā muzejā), kā arī saimniecisko darbu veicēji Oļegs Pikaļovs, Aigars Matisāns, Ņina Ņenaševa un Andris Lipskis.
M. Bule atklāj: “Kaut arī muzeja brīvdabas teritorija ir liela un daudzās ēkas prasa aprūpi, tomēr izstādēm gan trūkst telpu. Domājām par bijušās vakarskolas ēkas iesaistīšanu muzeja struktūrvienībā, taču tas diemžēl neizdevās. Statistika vēsta, ka 2023. gadā Ludzas muzejā bija 7509 apmeklētāji, organizētas 59 ekskursijas, Šogad noteikti būs vairāk – spējam noturēt vietējos un piesaistīt atbraucējus,” saka muzeja direktore.
Centrālais notikums jubilejas svētkos bija atjaunotās ekspozīcijas atklāšana 2. stāvā. Atjaunošanas darbus finansējis Valsts kultūrkapitāla fonds, atvēlot 6000 eiro, un Ludzas novada pašvaldība. V. Dzevaltovskis stāsta, kas ekspozīcijā ir mainījies: “Visā pasaulē muzeju darbība mainās un pielāgojas aktualitātēm. Ienākot telpā, izstādes apmeklētājiem ne vien jāredz, bet arī jādzird un jāiejūtas pagātnes atmosfērā. To panāk ar skaņu palīdzību. Šajā ekspozīcijā atainota Ludza no 1778. līdz 1917. gadam Krievijas impērijas valdīšanas laikā. Apmeklētāji varēs iejusties mūsu pilsētas tirgus atmosfērā, ko rada zirgu pakavu klaboņa, tirgum raksturīgie trokšņi, pircēju balsis un pārdevēju klaigas. Uz liela interaktīva ekrāna ikviens var atrast papildu informāciju.”
Ludzas Novadpētniecības muzejs aicina izbaudīt šo atmosfēru, jo otrā stāva ekspozīcija būs pieejama pastāvīgi, kamēr izstāžu zālē redzamais – līdz janvāra beigām.
Muzeja darbinieki svētku dienā – svinīgā noskaņojumā