Duorza svātki bārnim Viļānūs kūpā ar unuceitem, draugim i jūs bārnim itūgod pi mane nūtyka ūtrū reizi. Prīca, ka pīsadalēja ap 30 lelu i mozu latgaliskuma draugu. Ka paguojušajā godā mes runuojom i vaira kū dazynuojom par bitem (juos tok mums Viļānu gierbūnī), tod ituo goda tema beja “Pupys”: puokšys (t.s. cyuku pupys), kava pupys (fasolis, svīsta pupenis), īpazynom ari sojis pupenis.
Suocem ar puosoku par Garū pupu, kuru mums atvede Džeinys i Jura Gavaru saime nu Vuorkovys pusis. Beja breineigys jūs pošu taiseitys dekoracejis i saistūša stuosta stuosteišona, jo bārni viereigi klausejuos i pīsadaleja ar sovim vāruojumim. Tūlaik vysi minējom akteru aizdūtuos meiklis, par kurom varēja sajimt šokoladis eipašys apdrukys ītynamajūs papeirūs, iz kura radzams viestejums: “Lobu gribēt, lobu dūmuot, lobu redzēt, lobu dzierdēt, lobu runuot, lobu dareit, lobus ceļus īt!” Sovukuort par kaidu lobu meikļu aizdūšonu varēja nūpeļneit kruškeņu ari ar puosoku duorza simboliku.
Pusaudžim tyka pīduovuots Svikšu Skaidreitis sagataveits sovpateigs “Duorza detektivs”, kod vajadzēja salaseit i sabiļdēt tekstā nūruodeitū i nu tuo izveiduot sovu virtualū stuostu. Bet vysdzeivuokuo i jautruokuo aktivitate izaruodeja Skaidreitis īplanavuotuo i kūpā ar Džeinu i munu sābrineicu Lolitu Malinovsku iz uotru rūku “īstudātuo” cyta puosoka. Tāvu – Svikšu Juoņa, Kovaļevsku Juoņa i Gavaru Jura – improvizātā skečā īdzeivynuotais teksts par tū, kai solms, pupa i ūgle devēs pasaulī laimis meklēt i kai golā tei cyuku pupa tyka pi malnuos streipeitis iz golvys, piec kurys mes jū niu tai labi atpazeistam...
Piec ituo vēļ bārni jautrai izspēlēja tai sauktū “Dzeivū vuordineiceņu”. Jī vuordus: puokša, solms, ūgle, skraucs, šyut, dīgs, malns – runuoja daudzuos volūduos: latvīšu, latgalīšu, krīvu, vuocu, angļu, fraņču, itāļu, portugāļu, pupeņu i pat mandarinu mēlē.
Taipoš nūtyka saceņseibys par Latgolys rekordu “paļnuruškeibā” jeb pupeņu izlaseišonā nu rysim. Jau mynātī treis veirīši par minotu pīsakuope sīvītem, kurys tū izdarēja 3 minotūs i 28 sekuņdēs. Nūslāgumā puišu i meitu komandys izspēlēja ari Maltā šūgod topušū jaunū spēli “Latgalīšu Re-Mi-Do”, ari te puišim guoja lānuok 50 latgaliskūs vuordu atpazeišonā.
Cikom lelī jēmēs ar nūpītnuokom nūdarbem, bārni piec kuortys varēja pīsadaleit rodūšuos Natālejis Stafeckys vadeitā meistardarbneicā, kur bārni nu dabeigūs materialu darynuoja sovu meiluokūs putneņu figurenis, bet es duovonā sajiemu lynu drēbis maiseņu ar kaļteitom smuordeigajom pļovys zuoleitem.
Tī beja cīši sirsneigi duorza svātki! Asu pateiceiga vysim sovim gostim, kas atguoja tepoš nu Viļānu, atbrauce nu Reigys, Vuorkovys, Sarkaņu, Dekšuoru, Gornicys, Sylmolys, Maltys i Feimanim. Ka Radeituojs byus tai liems, tod iz tikšonūs cytugod otkon Kuorklu īlā!
Ar cīnu – Maruta Latkovska
Svātku dalinīki pi Lolitys i Marutys lūluojuma – puču dūbis “Zīdūšuo Latveja”
MARUTYS LATKOVSKYS atminis
Dažys “šaļtenis, kurys nūzibsnej ceļā” ari nu bierneibys M. Latkovska publiciejuse sovā gruomateņā “Unuceite”. Ituos treis tyka īsnāgtys bierneibys atmiņu konkursam, kas naseņ tyka reikuots. Jupībylst, ka Maruta ir vīna nu gruomotys “Pastareite” krystamuotem, ūtra ir volūdneica Lideja Leikuma. Juos atminis ari kaidā nu nuokamajim numurim.
Traktorists. Muns lelais bierneibys draugs beja bryuns pļuša luoceits. Mama beja nūbraukuse iz kursim Reigā. Jū natyku redziejuse garuoku laiku. Kai duovonu jei maņ atvede itū luoceiti, kurs muocēja pat “runuot”. Es jū vysur nosuoju leidza, ar jū spieliejūs i jū žāluoju. Bet tai jau soka, ka par daudz lela meileiba ari var byut par škodi. Tai munam luoceišam atkryta speideiguo daguna pūdzeņa i pats jis suoce izavērt taids biedeigs i nūplucs. Dagunu dzedeņš davylka ar druoti. Vystik baba izlēme, ka itei spieļu maņteņa nu mane koč kai juopasorgoj. Jei maņ pastuosteja, ka luoceits ir īsastuojs dorbā kolhozā par traktoristu i sātā byus viņ sastdīnēs i svātdīnēs. Es jau zynuoju, ka maizeiti peļnej mama i paps, nu lai jau niu tū dora ari luoceits. Ar lelu napacīteibu gaideju juo breivlaika. A tod kaidu dīnu es, staiguojūt pa siņcem (prīšktalpa storp syltū i soltū ustobys golu), sadūmuoju pasavērt babys skreinē. Sajiemu vysus spieceņus i pacieļu skreinis vuoku tai, ka varieju tī ībuozt golvu. I tovu breinumu, kū es tī īraudzeju – babys deči, goldauti, skusti... A iz jūs – guļ muns traktorists!
Zyrga vītā. Agri pavasarī, kod dzeda i babys duorzs vēļ beja vysai paslapnis, izdūmuoju, ka es jū varātu sastruoduot ar luopstu, lai jim nav juomeklej zyrgs. Dzeda vozyuneitē (pīdorbs, molkys škiuneits, darbneica) atrodu luopstu i guoju pi dorba. Kuojuos maņ beja jaunuos botys. Īdyuru luopstu zemē, kai beju redziejuse tū dorom dzedu. A zeme to lipeiga, muolaina i suoce jei viļkt mani īškā ar vysom botom. Sauču paleigā dzeda. Paleiga sagaideju. Jis lelū racieju ratavuoja (izgluobt, izpesteit), a vīna bota tai i palyka “īstateita” duorzā.
Kai iudiņa zuoleite. Muna jaunuokuo muoseņa Vija beja eipaši kusteigs bārns kai eistyna “iudiņa zuoleite” (na veļti vāluok izavuiceja par daņču školuotuoju). I mamai gryuši dasaguoja jū nūsorguot, partū ka vysleluokuo baile jau beja tys Maltys upis tyvums. Tod mama izdūmuoja pi vuorteņu likt taidys pabrīsmeiga izskota lelis kai čučolys voi vēļ juos saucem par “bubom”, nu kuru bārnam vajadzātu beitīs i aiz vuorteņu naīt. A mozuo muosa to “na nu duraku sātys” i nav ar plyku rūku jamama. Ka navar izīt pa sovim vuortenim, tod jei vīgli i mudri, mudri tū izdora caur sābru duorzu, a tī mīreigi izsūļoj pa jūs nu vysaidu “zababonu” i škieršļu breivajim vuortim. Mamai palīk viņ sagiut golvu i bezpaleidzeibā nūplateit rūkys...
Biļdē Maruta Latkovska ar sovu jaunuokū muoseņu Viju