Vienā dienā apmeklēt visas komunistiskā genocīda upuru piemiņas vietas Preiļu novadā. Šo ieceri trešdien, 14. jūnijā īstenoja Preiļu novada politiski represēto biedrības “Likteņa ceļš” vadītāja Natālija Rubīne ar atbalstītājiem.
Saunas pagasta folkloras kopas “Golūda” dziedāto dziesmu ietērpti, atceres brīži notika Pelēču, Vārkavas, Galēnu, Rušonas un Aizkalnes pagastā. Goda sardzē stāvēja zemessargi. Pasākuma vadītājas Elvīras Brovackas mudināti, turpat jaunsargi lasīja politiski represēto dzeju un atmiņas, tāpat uzrunas teica Preiļu novada domes un pagastu pārvalžu amatpersonas.
Preiļu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Pēteris Rožinskis atminējās savu piederīgo “Golgātas” ceļu uz Sibīriju, kā viņa tēvs un māte iepazinās izvesto vilcienā. “Mans tētis un mamma satikās izsūtīto vagonā Aglonas dzelzceļa stacijā. Metot ar pupu, viņš trāpīja meitenei, kura vēlāk kļuva par viņa sievu. Bet ja runā nopietni, maniem piederīgajiem šajā izsūtījuma ceļā, vēlāk arī Sibīrijā bija jāizcieš daudz sāpju, pārbaudījumu. Tomēr lielais gara spēks palīdzēja izturēt tos grūtos laikus. Vectēvs nomira Sibīrijā, bet pārējā ģimene atgriezās Latvijā 1957. gadā. Lai mūsu tauta nekad vairs nepiedzīvo šādas represijas,” teica Pēteris Rožinskis. Viņa tante Monika Putāne pie represēto piemiņas akmens Aizkalnes pagastā atminējās, kā, atgriežoties Latvijā, atguva mājas, kur tobrīd atradās kolhoza kantoris, un tobrīd dažām ēkām nebija jumta.
Stāstot par projektu, Natālija Rubīne uzsvēra, ka pavisam drīz turpat atceres vietās jebkurš interesents varēs ielādēt mobilo aplikāciju un, pateicoties QR kodam, noklausīties šos atmiņu stāstus.
Dziesmas un atmiņu lasījumi turpinājās autobusā, pārbraucot no pagasta uz pagastu.
Vairākas stundas garais brauciens noslēdzās Preiļos ar dalību piemiņas brīdī pie represēto pieminekļa, ar Pelēču kultūras nama vadītājas Diānas Laizānes, saksofonistes Ievas Romanovskas un Pelēču kultūras nama vokālā ansambļa “Iedvesma” koncertu Preiļu muižas kapelā un cienāšanos ar zupu, ko sarūpēja biedrības “Sabiedriskais centrs “Līči”” saimnieces.
Ieceri par atceres pasākumiem komunistiskā genocīda upuru piemiņas vietās vienas dienas garumā Natālija ietērpa projektā “Iededz sveci piemiņai”, kuru finansiāli atbalstīja Viduslatgales pārnovadu fonds un Preiļu novada pašvaldība. Tāpat atbalstītāju pulkā ir Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs, pagastu pārvaldes, Preiļu novada pensionāru biedrība un citi.
Mans vērojums – latvietim Sibīrijas aukstumu, badu un darba smagumu palīdzēja izturēt mīlestība uz tuvākajiem un Latviju.
Natālija Rubīne atceres brīdī Pelēčos
Aizkalnes pagastā Pēteris Rožinskis sarunājas ar tanti Moniku Putāni, arī viņa bija represēta
Egitas Terēzes Jonānes teksts un foto