Daina Krīviņa: “Priecājos, ka projektu centrā ir cilvēks”

Viņa vada Daugavpils domes Attīstības departamentu, kas piesaista Eiropas Savienības investīcijas nozīmīgiem projektiem 

Daugavpils Attīstības departamenta vadītāja Daina Krīviņa ar kolēģiem, izstrādājot plānošanas dokumentus un rakstot projektus, kā arī vietvaras politiķu atbalstīti, veicina Eiropas Savienības (ES) investīciju ienākšanu Daugavpilī. Sarunā “Vietējai Latgales Avīzei” Daina atzina, ka plānošana un projekti – tie ir galvenie instrumenti, kas ļauj pašvaldībā piesaistīt ES fondu līdzekļus. 
Pirms iesaistīties kādā no ES atbalsta programmām, Daina ar kolēģiem pēta ES plānošanas dokumentus un stratēģijas un Latvijas nacionālo attīstības plānu, un tikai pēc tam raksta pašvaldības plānošanas dokumentus. “Plānošanas dokuments top gada laikā, un pašvaldības nospraustajiem mērķiem Daugavpils attīstības plānā (šobrīd spēkā ir attīstības plāns 2021.–2027. gadam) jābūt tādiem pašiem, kādus ir uzsvērusi ES un Latvijas valdība. Vispirms apzinām problēmas, tad izveidojam fokusa grupas, kur pieaicinām nozaru – izglītības, veselības aprūpes vai uzņēmējdarbības u.c. – ekspertus un nevalstisko organizāciju pārstāvjus, un visi kopā nonākam pie kopīgiem risinājumiem, mērķiem. Tos iestrādājam plānošanas dokumentos, un, pamatojoties uz tiem, top arī projekti, kurus piesakām ES atbalstam. Ja mēs redzam, ka uzņēmējdarbību veicinās sakārtotas degradētās teritorijas un ielas, tad īstenojam infrastruktūras projektus, ja plānojam piesaistīt vēl vairāk tūristu, tad tie ir tūrisma attīstību veicinoši projekti. Visu projektu centrā ir cilvēks, viņa labbūtība un labklājība, viņa dzīves un vides kvalitātes uzlabošanas pasākumi,” teica Daina.
“Pēdējos piecos gados Daugavpilī ar vietvaras politiķu atbalstu Attīstības departamenta komanda realizējusi projektus par kopējo summu vairāk nekā 150 milj. eiro. Man ir liels gandarījums, ka projekti tiek īstenoti un ka visi redz šo projektu labo rezultātu,” uzsvēra Daina.
Šajos piecos gados ar ES atbalstu ir pārbūvētas tramvaja līnijas, iegādāti jauni tramvaji un autobusi, uzcelts divlīmeņu autotransporta pārvads Smilšu ielā un autotransporta mezgls, kā arī rekonstruēta tranzītiela A13. Tāpat uzbūvēta šķeldas katlumāja, pārbūvēta siltumtīklu maģistrāle, ierīkota centralizētā ūdensapgāde un kanalizācija Judovkas apkaimē. Lai veicinātu uzņēmējdarbību, industriālajās zonās ierīkotas jaunas komunikācijas un pārbūvētas vairākas ielas, uzbūvēta un iznomāta ražošanas ēka Ziemeļu rūpnieciskajā zonā. Par ES finansējumu arī nosiltinātas visas vispārējās un pirmsskolas izglītības iestādes un modernizēta Saules skola. Savukārt tūrisma nozare atbalstīta ar vairāk nekā 25 miljonus vērtiem ES fondu un pārrobežu sadarbības projektiem Daugavpils cietoksnī, proti, Martinsona mājas un Inženieru Arsenāla izveidošana, un šie objekti, tāpat arī Daugavpils cietokšņa komplekss novērtēti ar Eiropas un Latvijas balvām. 
ES finansētu projektu ēra Daugavpilī turpinās arī šodien – tiek būvēta vēl viena šķeldas katlumāja un jauna tramvaja līnija, ielās parādīsies vēl vairāk jaunu autobusu un tramvaju utt. Un pavisam drīz būs zināms, vai ES finansējumu saņems Daugavpils un Augšdaugavas novada pašvaldību kopīgais Industriālā parka Locikos projekts.       

Raksts tapis centra “Europe Direct Dienvidlatgale” un “Vietējās Latgales Avīzes” sarunu ciklā “Eiropas pēdas latgaliešos” ar domu paplašināt Latgales iedzīvotāju
zināšanas par Eiropas Savienību (ES) un iepazīstināt ar dažādu nozaru pārstāvjiem Latgalē.

 

Egitas Terēzes Jonānes teksts un foto