Lai rožu dārzs priecētu ar košiem un bagātīgiem ziediem, rožu audzētāja Daila Trubiņa iesaka rožu dārzā apgriezt dzinumus un sagatavoties pirmajai mēslošanai.
Ja rozes bijušas apsegtas, tās atsedz pamazām dienā, kad ir apmācies. Tas sevišķi svarīgi vīteņrozēm, kurām jāsaudzē pārziemojušie – pērn izaugušie dzinumi. Pēc seguma noņemšanas tām var uzklāt agroplēvi, kamēr pierod pie saules un vēja. Pieredze liecina, ka bieži vien pāragra un strauja atsegšana vainojama sliktā vīteņrožu ziedēšanā.
Tāpat veic pirmo apgriešanu, bez žēlastības nogriežot apsalušos vai pārāk garos dzinumus – tām, kas ziedēs uz šajā gadā izaugušajiem dzinumiem. Kad laiks kļūst siltāks un dārzā nesalst rokas, jāizvērtē vēlreiz rožu krūmi un jāapgriež vēlreiz – zemāk. Vīteņrozēm, kuras zied uz iepriekšējā gada dzinumiem, piespicē tikai apsalušos zaru galiņus. Izgriež (līdz zemei) arī pa kādam vecam dzinumam, lai veidojas jauni, spēcīgi zari. Krūmrozes apgriež, atstājot ap 50 cm garus stumbrus. Tējhibrīdus un floribundrozes apgriež pavisam zemu – atstāj tikai trīs četrus pumpurus no zemes. Zema apgriešana veicina jaunu, spēcīgu dzinumu, kupla krūma veidošanos. Griež tā, lai pirmais augšpusē paliktu pumpurs, kas aug uz ārpusi. Tad dzinumi augs uz sāniem, nesabiezinot krūmu.
Noteikti jāapskata krūmi, vai pa ziemu nav nosēdusies augsne. Ja sakņu kakliņš kails (vieta, no kuras atiet rozes dzinumi), uzber auglīgas augsnes kārtu. To var nākties papildināt, jo pavasarī zeme mēdz “staigāt”. Viens no iemesliem – iegrimst kurmju vai ūdensžurku alas.
Ieteicams augsnes saturu dobē papildināt ar satrūdējušiem kūtsmēsliem, ja tas nav izdarīts jau rudenī. Liekot kūtsmēslus, pārbauda, vai tajos nav maijvaboļu kāpuru. Lai būtu droši, ka dārzā neievazā šo vai kādu citu kaitēkli, kūtsmēslu vietā labāk iegādāties to granulas. Tās gan maksā dārgāk, nekā svaiga manta. Lai kāda būtu izvēle, rozēm vajadzīgs organiskais mēslojums, jo ar minerālmēsliem vien nepietiks. Tāpat rozēm pavasarī dod papildmēslojumu ar augstu slāpekļa saturu, piemēram, amonija nitrātu. Pirmo porciju dod aprīlī, otro aptuveni pēc divām nedēļām.
Svarīgi uzmanīt, lai rožu krūmam neveidojas mežeņi. Daļu var pamanīt jau tagad – tie ir rožu dzinumiem līdzīgi un izspraukušies atstatu no krūma. Tādu liekēdi izrauj no zemes, cik vien tālu iespējams. Nogriež pēc iespējas tuvāk rozes saknei. Viltīgākos mežeņus varēs izķert, kad rozēm būs izplaukušas lapas, – meženis atšķiras ar bālāku, citādu lapojumu nekā uzpotētā rozes šķirne.
Bieži pieļauta kļūda – pārāk agri dārzā iestāda no siltumnīcas ņemtu rožu stādu. Rozes droši var stādīt dārzā tikai tad, kad augsne iesilusi vismaz līdz 8 grādiem. Ja rožu stādiem ir mazi pumpuri, kas ziemojuši ārā, šādas rozes var izstādīt arī agrāk. Bet paplaukuši stādi vai jau ar lapām un ņemti no siltumnīcas ārā vēl nav liekami. To iegādi labāk atlikt vai stādu glabāt neapkurināmā plēves siltumnīcā līdz stabili siltam laikam. Nelaikā iestādītais augs varbūt neaizies bojā, taču nīkuļos un aizkavēsies attīstībā.
Informācija – praktiski.lv.