Talantīgajai jaunietei ir daudz dažādu hobiju, kas izkrāso viņas dzīvi
Bibliotēkām ir liela nozīme ne tikai sabiedrības izglītošanā un lasītveicināšanā, bet arī lasītāju talantu atklāšanā un popularizēšanā. Reizēm ir vajadzīgs neliels iedrošinājums vai uzslava, kas ļauj cilvēkam savu radošo dzirksti atklāt un dāvāt arī citiem – iedvesmojot apkārtējos un gūstot pārliecību pašam par sevi. Dažādas radošās tikšanās, kurās lasītāji citus bibliotēkas apmeklētājus iepazīstina ar saviem talantiem un hobijiem, notiek diezgan bieži. Šajā reizē vēlos pastāstīt par Latvijas Neredzīgo bibliotēkas (LNerB) Rēzeknes filiālbibliotēkas radošo lasītāju Ievu Stikāni, kura ir no Līvānu novada Jersikas pagasta.
LNerB Rēzeknes filiālbibliotēkas lasītāji ir ne tikai no Rēzeknes valstspilsētas un novada, bet arī no Līvānu, Ludzas, Preiļu, Varakļānu, Rēzeknes novada un Krāslavas novada Kastuļinas pagasta. “Mūsu bibliotēka lasītājiem ir kā otrās mājas,” saka filiālbibliotēkas vadītāja Ināra Zeltiņa.
Jūlijā un augustā Rēzeknes filiālbibliotēkā bija apskatāma radošo darbu izstāde “Ievas Stikānes mirkļu mozaīka” – talantīgās meitenes zīmējumi, keramikas darbi, kopkrājumos publicētie dzejoļi un esejas. Ieva jau no mazotnes ir LNerB Rēzeknes filiālbibliotēkas lasītāja, mācās Jersikas pamatskolas 8. klasē, ir absolvējusi Jēkaba Graubiņa Līvānu Mūzikas un mākslas skolas Mākslas nodaļu, bet šogad turpina skolā jau padziļināti iepazīt daudzveidīgo mākslas pasauli. Ieva spēlē akordeonu un dzied, spēlē šahu, piedalās skatuves runas un arī radošo darbu konkursos.
Izstādē bija apskatāmas grāmatas, kurās publicētas Ievas esejas un dzejoļi, – kopkrājumi “Mans grāmatplaukta stāsts”, “Kas manu tautu dara stipru”, “Izstāsti man savu sapni”, “Garā pupa”. Ievas zīmētajos portretos var atpazīt vecmammu, māsīcu un citus ģimenes locekļus. Talantīgā meitene ir piedalījusies arī 10. starptautiskajā bērnu un jauniešu mākslas izstādē “Vērtību sakta”, saņemot laureātes diplomu.
31. augustā Ieva viesojās LNerB Rēzeknes filiālbibliotēkā, priecējot klātesošos ar savu dzeju, akordeona spēli un dziesmām. Viņa pastāstīja, kā top dzejoļi, un atklāja, ka spēlēt akordeonu iemācījusies pašmācības ceļā – pirms diviem gadiem martā jeb līdz ar pandēmijas sākumu.
Kā laikrakstam “Vietējā Latgales Avīze” atklāj Ieva, tad dažādus radošos darbus viņa raksta jau kopš 3. klases, piedaloties jaunrades konkursos. Jaunajai autorei šobrīd ir uzrakstīti ap 50 dzejoļi. Uz jautājumu, vai gribētu kādreiz izdot savu grāmatu, meitene atbild, ka ir par to domājusi. Vai tā varētu būt dzejoļu grāmata, viņa gan vēl nezina, bet ir ideja, ka tā varētu būt grāmata par kaķiem, kas paredzēta sākumskolas bērniem. Darbs jau esot pabeigts un tagad tiekot rediģēts/ papildināts. Šogad Ieva ir iestājusies Jēkaba Graubiņa Līvānu Mūzikas un mākslas skolas Mūzikas nodaļas akordeona klasē, lai savas zināšanas, ko ir ieguvusi pašmācības ceļā, pilnveidotu un papildinātu jau profesionālā līmenī.
Ievai patīk piedalīties konkursos. Pavisam nesen – 15. oktobrī – viņa piedalījās Valkas novada Lugažu saieta namā “Lugažu muiža” notikušajā novadniekiem-literātiem Velgai Krilei un Arturam Gobam veltītajā dzejas autoru-iesācēju konkursa “Tu arī mani spēsi izpildīt” noslēguma pasākumā, kurā bija iesūtījusi dzejoļus bērnu/jauniešu vecuma grupā. Šajā konkursā viņa piedalījās pirmo reizi, gūstot vērtīgu pieredzi. Tāpat Ieva ir nosūtījusi savus radošos darbus dzejniekam un reliģiju pētniekam Robertam Mūkam veltītajā jaunrades radošo darbu konkursā “Iztēle ir realitāte” (rezultāti būs zināmi 27. oktobrī) un dzejnieka, publicista Andreja Eglīša piemiņai veltītajā konkursā “Tauta – manas mājas” (rezultāti būs zināmi 21. oktobrī).
Daudzie Ievas talanti un hobiji izkrāso viņas dzīvi un iedvesmo arī līdzcilvēkus ļauties radošiem mirkļiem, tādēļ jānovēl, lai jaunietei izdodas īstenot it visas ieceres, pilnveidojot sava radošuma šķautnes un atklājot jaunus apvāršņus.
Ieva Stikāne ne tikai zīmē (fonā – viņas darbi), bet arī raksta dažādus radošus darbus
No kreisās: LNerB Rēzeknes filiālbibliotēkas vadītāja Ināra Zeltiņa, Ievas mamma Elita, Ieva un viņas vectēvs
Akordeonu Ieva iemācījusies spēlēt pašmācības ceļā, bet nu šī mūzikas instrumenta spēli apgūst, mācoties Jēkaba Graubiņa Līvānu Mūzikas un mākslas skolā
Ieva Stikāne
“Dzimtas ozols”
Viens ozols rudzu laukā,
Tā zari mezglu mezglos savijušies.
Zaru zari, pazaru pazarītes simtu simtiem
Liek man domāt par lielo, neredzamo dzimtas koku,
Kur no diviem vienmēr jauni zari rodas.
Katram zaram savs stāsts, savs ceļš,
Kas šeit ir iepinies,
Sava grāmata ar lappušu simtiem,
Kas šeit glabājas.
Es atminos savu mammu,
Kas mani ik mīļu dienu samīļoja,
Savu tēti, kam rokas, lai gan cietas,
Vienmēr prata paslavēt,
Savu vecmāmiņu,
Kas katru sestdienu cepa man pankūkas,
Savu vectēvu ar sirmo bārdu,
Kas man stāstīja par laikiem seniem,
Kad puika pats vēl bijis.
Es pati esmu jaunā galotnīte
No senču zariem izlauzusies,
No aizmirstām pagātnes teikām ienākusi šodienā,
Lai augtu no jauna
Un kokam kuplo zaru rotu
Pildītu ar vēl jo jaunākām pazarītēm.
Lai sargātu savu senču mantojumu,
Lai neatstātu to zudībā,
Lai turpinātu savu dzimtu, kas dzīvos.
Ingas Kaļvas-Miņinas teksts, Arvīda Gļaudas foto