Par sunīša ienākšanu ģimenē mēs sapņojām sen, zinājām, ka tam jābūt maziņam suņukam, kas var dzīvot gan istabā, gan laukā. Sociālajos tīklos pamanījām, ka tepat, pāris mājas tālāk, atdod suņuku, bet saimnieki nevarēja konkrēti pateikt, cik liels izaugs.
Pēc kāda laika atkal redzu, ka atdod mazus suņukus, acis iedegās – es gribu, gribu suņuku. Sazinājos ar saimniekiem un braucu uz Rēzekni pakaļ tam. Suņuka pirmais brauciens uz jaunajām mājām bija ar autobusu.
Tā ir suņu meitene, terjertaksītis, bezgala mīļš decembrī dzimis suņuks.
Mēs ļoti mīlam dzīvniekus, bet dzīvnieki mīl mūs. Ilgi nedomājot, tika dots vārds latgaliešu valodā, jo paši esam latgalieši. Perla – melnā pērle.
Visi dzīvnieciņi, kas mums ir bijuši, ir tikuši pie vārda latgaliešu valodā.
Melnā suņu meitene ir dikti aktīva, viņai garšo saldumi, vistas gaļa, mīl gulēt gultā, patīk garas pastaigas. Perla mūsu ģimenē ienes lielu jautrību, prieku, reizēm dusmas, jo viņai patīk sastrādāt blēņas.
Perla mūs sargā, mūs mīl ar savu suņa dvēselīti, bez mums – nekur, viņai jābūt tur, kur mēs, sunītei viss jāredz, jāzina, jo viņai decembrī paliek gadiņš. Vēl tikai suņu bērns! Perlas mīlestība ir ļoti liela, viņa ir mūsu mīlestība.
Arvīds Gļauda (Rēzekne)