Mīluļa CV: Lucifers

Sveicināti! Mani sauc Lucifers. Man ir arī otrs vārds, bet mamma man to neatļauj teikt svešiem cilvēkiem...

Esmu tīršķirnes Cane Korso puika, un 14. septembrī bija mana pirmā dzimšanas diena – svinēju sešus mēnešus. Mamma saka, ka ar savu raksturu esmu maziņš velniņš, vēl citreiz man patīk pakaitināt arī kaimiņus, jo ne visi kaimiņi ir man pa prātam. Bet ar citiem kaimiņiem esmu draudzīgs. Citreiz man liekas, ka arī mamma ir maziņš velniņš, kas man patīk. Kad esmu laukos, man ar brāli Saimonu savā teritorijā patīk dzīt prom svešus kaķus. Un man nepatīk apmeklēt vetārstu, citreiz gribas iekost viņam, bet nedrīkst, jo viņš vēl tikai labu, un es esmu labi audzināts.

Mans brālis ir suņu puika Saimons, kuram ir trīs gadi un kurš dzīvo laukos. Man ar viņu nav garlaicīgi.

Man ļoti patīk kārtīgi paēst un labi izgulēties, lai būtu spēks aizsargāt manu ģimeni. Man ļoti nepatīk sveši kaķi, lai gan man ir draudzene – kaķu meitene Sima. Ar viņu man gan ir labas un draudzīgas attiecības.

Tagad par mani pastāstīs mamma, jo man ir jāiet paēst. Mani gaida silts ēdiens...

Stāsta mamma: “Suņu puika ienāca ģimenē plānoti, jo jau sen domājām iegādāties suni. Ilgi domājām, kurš suņuks varētu būt mūsējais, daudzas vietas bija apmeklētas un daudzi suņuki – apskatīti. Kad ieraudzījām puiku, uzreiz iemīlējāmies, ar pirmo acu skatienu...

Lucifers ir ļoti greizsirdīgs, nepatīk, kad kāds nāk ciemos un runā ar viņa ģimenes locekļiem. Protams, pieņem ciemiņus, bet novēro ar greizu aci. Vēl viņam nepatīk, kad vajag ģērbt apģērbu mugurā, tad arī nav diži laimīgs. Tomēr viņam daudzi apģērbi patīk, jo grib būt stilīgs...

Mēs ļoti mīlam Luciferu un ļoti rūpējamies par suņuku, jo viņš mums ir ģimenes loceklis. Bez viņa mūsu ģimenē nebūtu tik jautri, ar viņu vienmēr ir kaut kādi piedzīvojumi, kurus ir patīkami atcerēties...”

Lucifera un mammas stāstu uzrakstīja Kristīne Beča (Preiļi)