Tomass ir astoņus gadus vecs puika, kurš vasaras pavada pie vecmammas un vectēva Preiļos. Ar viņu kopā vasaras svin arī kaķis Džordans.
Tomass pats pieteicās sarunai, lai “Vietējai Latgales Avīzei” pastāstītu par sevi un Džordanu. Puika uzsvēra: “Man ir astoņi gadi. Es jūtos tā, kā jutos tad, kad man bija četri, pieci... septiņi gadi. Manam mīļajam Džordanam ir pieci gadi. Viens kaķa gads ir septiņi cilvēka gadi, Džordanam cilvēka gadu valodā ir 35 gadi. Ko vēl lai pastāstu par sevi? Es eju Rīgas 45. vidusskolā 2. klasē ar mūzikas novirzienu. Spēlēju bungas. Kad biju maziņš, apmeklēju Andžeja Grauda bungu skolu. Man patīk bungas. Varbūt kādreiz nodibināšu savu instrumentālo grupu. Nuja, skolā man patīk, vienīgi es noteiktu to, ka skolēnam var aizrādīt tikai klases audzinātāja un direktors. Es lasu grāmatas. Man patīk ģeogrāfija. Pārbaudu faktus. Piemēram, mēs ar tēti sarunājamies par valstīm, un es ņemu grāmatu un pārbaudu, kurš runā pareizi.” 
Stāstot šo stāstāmo, Tomass, piepalīdzot tētim, internetā atrada savu šī brīža favorīti mūzikā – Ukrainas grupu “SadSvit”, un dungo līdzi klipa dziesmai. Jāatzīst, ka viņa izruna ukraiņu valodā ir ļoti laba. Tomass beidz dziedāt un saka – tiem, kuri ir sākuši šo karu, nav galvas, gribu, lai karš Ukrainā beidzas jau rīt.
Tobrīd atnāca Džordans un pa lapenes balsta baļķi uzrāpās līdz jumtam, un apgūlās uz pārseguma baļķa zem jumta kores. Tomass pastāstīja, ka Džordans tā slēpjas no karstās saules.
Jautāju, kā Tomass un viņa mamma un tētis atrada Džordanu? “Kad ciemojos Preiļos, manai vecmammai un vectēvam bija kaķītis Mikītis, bet man Rīgā nebija kaķīša. Taču es ļoti gribēju kaķīti. Tāpēc mamma internetā atrada Džordanu. Viņam ir divi vārdi – Fēlikss Džordans, un viņš ir Bulmeisters, jo mēs abi esam brāļi. Fēlikss ir mans ieliktais vārds, bet Džordans – tēta, tāpēc ka kaķis prot tikpat augstu uzlekt kā Amerikas basketbolists Džordans. Vienreiz izglābu putniņu no Džordana zobiem, viņš arī nedrīkst ķert peles. Zina, ka visam dzīvajam jābūt dzīvam,” teica Tomass.
Kad Tomass ir skolā, Džordans guļ savā mājiņā vai uz skapja, bet kad Tomass ar vecākiem pārnāk mājās, tad Džordans viņus sagaida gaitenī ar priecīgu “ņau”. Tomass lepojas: “Džordans ir gaidīgs (no vārda gaida – E.T.J.), mīļš, kārtīgs kaķis. Viņš bieži mīļi pieglaužas. Kaķītis ir desu zaglis, jo viņam garšo desa. Viņš ēd arī saldējumu, šokolādes pudiņu un, protams, kaķa barību. Viņam garšo arī ūdentiņš un saldais krējums. Mēs ar Džordanu sarunājamies. Mēs – Džordans un es – esam brāļi.”
Egitas Terēzes Jonānes teksts, foto no Bulmeisteru ģimenes albuma