Solīja pieņemt Latgales reģiona attīstības rīcības plānu līdz 2027. gadam
23. augustā Ludzā notika Ministru kabineta izbraukuma sēde, kur visi nozaru ministri stāstīja, kādu atbalstu viņu vadītā ministrija ir sniegusi Latgalei. Sēdē piedalījās arī Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes un dalībpašvaldību vadītāji. Ministri gan uzklausīja Latgales pašvaldību aktualizētos priekšlikumus un izaicinājumus, gan noteica, ka valsts 100 % kompensēs sadales tīkla izmaksas elektrības rēķinos juridiskām personām un piešķirs grantus uzņēmumiem, kuri ražošanā izmanto lielus elektrības apjomus. Tāpat valsts no “Latvenergo” atpirks daļu no iegādātajām dabasgāzes rezervēm, lai par šo naudu uzņēmums varētu iegādāties nākamo gāzes daudzumu. Jāiestarpina, ka šī sēde ilga vairāk nekā piecas stundas.
Mājas saimnieks – Ludzas novada domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs atzina, ka pierobežas pašvaldību galvenie izaicinājumi ir: vai tās ir pievilcīgas investoriem šī brīža ģeopolitiskajā situācijā un kā palīdzēt iedzīvotājiem un uzņēmējiem pārvarēt energokrīzi.
Par Latgalei aktuālo runāja Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes un Balvu novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs. Proti, valstī jābūt gan vidēja, gan ilgtermiņa plānošanai, jāievieš reģionālie koeficienti medicīnā, robežsardzē u.c. valsts nozarēs (šādi koeficienti jau noteikti skolotāju algām un lauksaimniekiem pierobežā). Tāpat arī fondu līdzekļi jāsadala tā, lai reģioni attīstītos vienmērīgi.
“Daudzdzīvokļu māju siltināšana beidzas Siguldā, tāpēc ka Latgalē šie projekti netiek iesniegti, jo ne vienmēr var sasniegt ekonomiskos rādītājus. Tāpēc būtu nepieciešama gan mājokļu siltināšanas, gan jaunu mājokļu būvniecības, sevišķi jaunām ģimenēm, kas atgriežas laukos, reģionālā programma,” skaidroja S. Maksimovs.
Tāpat viņš uzsvēra valsts atbalsta nepieciešamību teritorijām ar zemāku attīstības indeksu un Latgales speciālās ekonomiskās zonas likuma uzlabošanu, ieviešot darbaspēka nodokļa atbalstu. Ja būs Latvijas austrumu pierobežas ES fondu un valsts investīciju programma, tad mazināsies reģionālās atšķirības, kas joprojām pastāv (to apliecina gan vidējā darba alga, gan bezdarba līmenis u.c. statistikas rādītāji). Runājot par dabasgāzei alternatīvu energoresursu pieejamību pašvaldībās, viņš aicināja atgriezties pie diskusijas par kūdras izmantošanu, kā tas ir citās Eiropas Savienības valstīs. S. Maksimovs informēja, ka Latgales slimnīcas šobrīd ir dilemmas priekšā – energokrīzes apstākļos samazināt vai nu apkures temperatūru, vai nu pacientu ēdināšanas reizes. Tāpat viņš aicināja Latgalē saglabāt visus nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus un stiprināt medijvidi latviešu un latgaliešu valodā avīzēs, televīzijā un radio, jo vietējie iedzīvotāji tiem uzticas vairāk nekā Rīgas medijiem, kā arī ieviest vismaz attālinātus valsts iestāžu pakalpojumus, kurus tās vairs nesniedz klātienē. Tikmēr Latgales pašvaldībām ir nepieciešams atgriezties pie iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieņēmumu sadales – 80 % pašvaldībām un 20 % valstij, tāpat ir vajadzīgi jauni autobusi skolēnu pārvadājumiem, mūsdienīgs digitālais aprīkojums, brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības u.c. atbalsts.
Latgales attīstību var nodrošināt, saglabājot arī jau esošās atbalsta, tostarp pašvaldības ielu un lauku ceļu uzlabošanas, programmas, būvējot jaunus mājokļus un palīdzot iedzīvotājiem, uzņēmējiem un pašvaldībām, diskusijā teica Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods. Savukārt Preiļu novada domes priekšsēdētājs Ārijs Vucāns ierosināja ieviest enerģijas taupīšanas programmu visās valsts un pašvaldības struktūrvienībās, tostarp skolās un sociālās aprūpes iestādēs. Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš un Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks pastāstīja par uzņēmēju interesi veidot saules un vēja enerģijas parkus Latgalē, kā arī par vajadzīgā šķeldas daudzuma nodrošināšanu pašvaldībām sadarbībā ar valsts uzņēmumu “Latvijas valsts meži”.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš un nozaru ministri, stāstot par padarīto un darāmo, atzina, ka vairākas vajadzības jau ir vai būs noteiktas ar valdības lēmumiem vai likumiem (jau paredzēts finansējums skolēnu autobusiem, jaunu mājokļu celtniecībai utt.). Tāpat ar daudziem miljoniem eiro, ko valsts investē infrastruktūrā un kas rada jaunas darbavietas, valdība stiprina Latvijas drošību Latgalē. Konkrēts atbalsts būs uzsvērts Latgales reģiona attīstības rīcības plānā 2023.–2027. gadam, un tas, kā teica vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs, taps līdz šī gada beigām.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns informēja, kā ministrija stiprina latviešu un latgaliešu valodas lietojumu Latgalē, kur daudzviet dominē krievu valoda. Piemēram, ministrijā strādā latgaliešu rakstu valodas konsultants, kurš sniedz konsultācijas valsts valodas centra darbiniekiem.
K. Kariņš gan sēdē, gan preses konferencē atzina: “Stiprinot Latgales reģionu, mēs stiprinām ES un NATO telpu, un visu Latvijas telpu.”
Tikšanās ar ministriem varētu notikt arī turpmāk reizi vai divas reizes gadā Latgalē vai Rīgā, ierosināja S. Maksimovs.
Ministri uz sēdi pulcējās Ludzas novada domes sēžu zālē
Diskusijas dalībnieki Sergejs Maksimovs (no kreisās), Edgars Mekšs un Krišjānis Kariņš
Egitas Terēzes Jonānes teksts un foto