Arī privātpersonām, ievedot dārzeņu sēklas, vajag fitosanitāro sertifikātu

Sertifikāts ir jāuzrāda par visām dārzeņu sēklām, kuras ieved Eiropas Savienībā

Dārzeņu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumos apstiprināti jauni grozījumi, kas nosaka, ka visām dārzeņu sēklām, kuras ieved no valstīm, kas nav ES dalībvalstis, turpmāk jābūt fitosanitārajam sertifikātam, lai apliecinātu augu sēklu atbilstību Eiropas Savienībā noteiktajām augu sanitārajām prasībām.

Prasība par fitosertifikātu dārzeņu sēklām attiecas arī uz privātpersonām, kuras ieved dārzeņu sēklas Latvijā kā ES dalībvalstī personiskajām vajadzībām. Šķērsojot Latvijas robežu, fitosanitārais sertifikāts ir jāuzrāda Pārtikas un veterinārā dienesta inspektoram.

Grozījumi noteic nosacījumus kolekcionāra dārzeņu šķirņu sēklu izplatīšanai sīpolu (Allium cepa L.), puravu (Allium porrum L.), paprikas (Capsicum annuum L.), tomātu (Solanum lycopersicum L.), daudzziedu pupiņu (Phaseolus coccineus L.), krūmu un kāršu pupiņu (Phaseolus vulgaris L.), lobāmo apaļo zirņu, šķautņaino zirņu, cukura zirņu (Pisum sativum L.), dārza pupu (Vicia faba L.) un galda biešu (Beta vulgaris L.) sēklām, jo tajās var būt ES reglamentētie nekarantīnas organismi. Kolekcionārs, kurš izplata šīs sēklas, turpmāk automātiski tiek iekļauts Profesionālo operatoru oficiālajā reģistrā saskaņā ar augu karantīnas normatīvajiem aktiem, lai Valsts augu aizsardzības dienestam būtu iespēja uzraudzīt sēklas materiāla kvalitāti.

Vienlaikus grozījumi arī atceļ sēklaudzētājam prasību – turpmāk 60 dienu laikā pēc sīpolu un puravu sēklaudzēšanas sējuma izveides nevajag informēt Valsts augu aizsardzības dienestu, jo dienests jau veic fitosanitārās nekarantīnas organismu pārbaudes.

Tāpat noteikumi papildināti ar iespēju izmantot bioķīmiskus un molekulārus paņēmienus dārzeņu šķirņu identificēšanā kā papildu rīku lauku apskašu un pēcpārbaužu veikšanai. Ar jaunajiem grozījumiem var iepazīties tīmekļvietnē zm.gov.lv.