Hobijs – par prieku ne tikai sev, bet visam Istalsnas ciematam

Ziedošās arkas un vairāku trauku ar košiem un krāsainiem petūniju ziediem autors ir Sandris Daliba

Pagājušajā sestdienā Istalsnas iedzīvotāji svinēja ciemata svētkus. Pa dienu – atrakcijas bērniem un bezmaksas saldumi, vakarā – skaists koncerts un diskotēka. Taču manu un citu viesu uzmanību saistīja ziedoša arka un vairāki trauki ar milzīgiem, košiem, krāsainiem petūniju krūmiem gar abām malām celiņam, kas ved uz daudzdzīvokļu māju. Izrādās, šī skaistuma autors ir jauns vīrietis – Sandris Daliba. Sandris strādā uzņēmumā “Ludzas Apsaimniekotājs” par šoferi, bet brīvajā laikā aizraujas ar puķēm.

“Šogad jau ar rezultātu esmu apmierināts,” saka Sandris. “Ja pagājušogad eksperimentēju ar lielveikalā pirktām petūniju sēklām, šogad sapratu, ka jādarbojas tā, lai ir rezultāts. Pasūtīju firmā “Agrimatco” nokareno petūniju sēklas, sērijas Tidal un Easy Wave. Iesēju jau februārī, un istabas apstākļos, zem mākslīgā apgaismojuma, izaudzēti 150 augi. Protams, daudz skatījos interneta materiālus par petūniju audzēšanu, par šķirnēm. Youtube kanālos informācijas ir ļoti daudz, tur stādu audzētāji – gan profesionāļi, gan vienkārši amatieri – stāsta par visām niansēm.”

Kad Sandris sapratis, ka šogad puķes būs tādas, kādām jābūt, viņš no pieejamajiem materiāliem sameistaroja arku: salieca metāla cauruli, piemetināja āķus, ieraka galus dziļi zemē un nostiprināja. Tad nokrāsoja, nopirka 20 litru spaiņus, iestādīja savus lolojumus un iekāra arkā. Nav ne vainas – nokarenās petūnijas ar savu augumu drīz vien nosedza vienkāršos traukus, un – ziedu arka gatava.

Taču ikviens puķkopis zina teikt, ka ar to darbs nebeidzas, tikai sākas. Sandris katru vakaru nokniebj noziedējušos ziedus, mēslo, laista. Augusta sākumā viņš lielos krūmus apcirps – saīsinās dzinumus vismaz uz pusi, un pēc pāris nedēļām petūnijas ziedēs ar jaunu vilni. 

 Arkā iestiprināti tikai 10 petūniju podi. Kur pārējās? Sastādītas podos gar celiņa malām, pie ieejas mājā, pie soliņiem, liela daļa izdaiļo Sandra sievasmātes pagalmu. Vai nākamgad ko darīs citādāk? “Nu, varbūt dažas šķirnes aizstāšu ar citām, bet noteikti gribu izveidot arī “petūniju koku” jeb metāla paliktni, kur izvietot vairākus puķu podus,” neslēpj Sandris.

Kad jautāju, kāpēc Sandrim jāizdaiļo būtībā sabiedriskas vietas – ciemata centrs un piebraucamais ceļš daudzdzīvokļu mājai, viņš tikai smaidot parausta plecus: "Nu, tas taču ir MANS hobijs. Daru to savam priekam, bet, nenoliegšu, jūtos lepns un gandarīts, ka manu veikumu atzinīgi novērtē kaimiņi. Ir taču skaisti, vai ne?"

Protams! To apliecināja arī vairāki pašdarbnieku kolektīvi, kas šajā dienā bija sabraukuši uzstāties koncertā. Pie ziedošās arkas dažbrīd pat veidojās rinda no cilvēkiem, kas vēlējās nofotografēties. Cerams, ka pašvaldība nākamgad nedaudz vairāk līdzekļu atvēlēs ciematiem, lai pietiktu ne tikai zāliena nopļaušanai, bet arī apstādījumu ierīkošanai. Nesen kādā ierakstā Facebook Ludzas novada iedzīvotāji aizskāra šo tēmu: ja Ludzas parks un skvēri ar katru gadu kļūst arvien skaistāki, tad ciematos, labākajā gadījumā, sētnieks var tikai nopļaut zālienu un apcirpt krūmus. Labi, ja ir tādi entuziasti kā Sandris!

Sandris Daliba Istalsnas ciemata svētkos no koncerta rīkotājiem saņēma saldu pateicības dāvanu par savu ieguldījumu ciemata izdaiļošanā

Arī kāpņutelpas ieejas durvis slīkst petūnijās

Dzintras Batņas foto