Reģionālie žurnālisti runāja par izaicinājumiem

Likumos joprojām nav uzsvērts, kas ir medijs

Latvijas reģionālo mediju asociācija, kurā darbojas arī laikraksta “Vietējā Latgales Avīze” saime, rīko izglītojošus un sarunu seminārus, konferences, pieredzes braucienus. Arī 17. jūnijā Rīgas Ekonomikas augstskolā notika kārtējā konference “Latvijas mediju vides un žurnālistu apdraudējums. Fokusā – reģionālie mediji”.

Vispirms asociācijas valdes priekšsēdētāja Ivonna Plaude uzsvēra, ka ir pieaudzis interneta lietotāju skaits, tāpat joprojām ir pieejams bezmaksas saturs pašvaldību informatīvajos izdevumos, kas patiesībā ir konkrētās pašvaldības “spalvu spodrināšana”, nevis problēmu izklāsts (vai tad novados vai pilsētās ir atjaunoti visi ceļi, nereformē skolas, iepirkumos neizvēlas vienus un tos pašus uzņēmumus utt.). Tāpēc cilvēki arvien retāk lieto tradicionālos medijus, tostarp laikrakstus.

Mediji saprot, ka šajos apstākļos, kad mainās laikrakstu lasīšanas paradumi un samazinās abonentu skaits un reklāmas ieņēmumi, nevar pastāvēt bez valsts atbalsta. Taču tiem, kas dala valsts naudu, nav ar likumu formulēts, kas tad ir medijs un kas tad ir žurnālists. Līdz ar to valsts finansējumu bieži vien saņem izklaides vai tehnoloģiju uzņēmumi, sociālo tīklu kontu īpašnieki u.c. Tāpat ministrijas kropļo reklāmas tirgu, ievietojot savus informatīvos materiālus valsts uzņēmumu video platformās (mani pašu pārsteidz vilcienā rādītie projektu rullīši, kuriem nav skaņas un kur titri būtu saskatāmi vien ar milzu lupu) vai pašvaldību informatīvajos izdevumos (video vai bukleti taču maksā naudu). Savukārt reģionālajiem medijiem ierēdņi vai ministriju algotas aģentūras sūta preses relīzes, lai tie publicē tās par brīvu (loģisks jautājums – ja maksā aģentūrai, kamdēļ ministrijas par nodokļu maksātāju naudu uztur sabiedrisko attiecību nodaļas ar lielu štatu). Un visbeidzot – pārsteidz Latvijas pasta vadības darbs, kuru valsts katru gadu dotē ar miljoniem, kas atļaujas celt cenas par laikrakstu abonēšanas noformēšanu un piegādi, nemaz nerūpējoties par piegādes kvalitāti. Proti, daudzi mūsu lasītāji “Vietējo Latgales Avīzi” saņem tikai pirmdien. Rezultāts ir skumjš – reģionālie mediji, kas stāv nomodā ne tikai par tiesisku valsti, ir tuvi un saprotami vietējai kopienai, bet arī ir valsts valodas sargs reģionos, strādā ar zaudējumiem. Paldies visiem “Vietējās Latgales Avīzes” lasītājiem, reklāmas devējiem par atbalstu, ko sniedzat, abonējot vai pērkot avīzi vai ievietojot reklāmu.

Anda Rožukalne, atsaucoties uz globālā pētījuma datiem, atzina, ka reģionālie žurnālisti Latvijā jūtas brīvi, turklāt žurnālistiem ir viena vai divas augstākās izglītības. Reģionālie žurnālisti apzinās, ka viņiem jābūt neitrāliem novērotājiem, jāļauj izteikties iedzīvotājiem, jāizgaismo esošās problēmas un jāpiedāvā to risinājumi, jāsniedz objektīva, bieži pat politisko viedokli veidojoša informācija, jāiestājas par pārmaiņām. Tāpat žurnālistiem ir svarīgi izglītot cilvēkus, iestāties par cilvēka vārda un citām brīvībām, kā arī uzraudzīt pie varas esošos, vai viņi strādā godprātīgi. Saturam, ko rada žurnālists, ir jābūt patiesam un uzrunājošam, uzskata aptaujas dalībnieku vairākums.

Par satura kvalitāti debatēja Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis, Saeimas deputāte Vita Anda Tērauda un Re TV valdes priekšsēdētājs Ingemārs Vekteris. Galvenās atziņas – rakstām mazāk ziņu, bet vairāk konstruktīvu viedokļu un risinājumu, joprojām esam uzticīgi savam kopienas jeb lokālajam lasītājam un attīstām digitālos rīkus (mājaslapas ar podkāstu – audiostāstu, video u.c. valodām).

Tikmēr konferences viesi – Valsts prezidenta padomniece, bijusī laikraksta “Diena” redaktore Sarmīte Ēlerte, sabiedrisko mediju ombude Anda Rožukalne, Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs Kristers Pļešakovs, Eiropas Parlamenta deputāte Dace Melbārde (attālināti) un citi – uzsvēra, ka reģionālie mediji ir nepieciešami vietējai kopienai un demokrātijas stiprināšanai, tāpēc valstij reģionālie mediji ir jāatbalsta.

Jāpiebilst, ka konference notika ar ASV vēstniecības Latvijā atbalstu.

Anda Rožukalne (no kreisās), Ivonna Plaude un Kristers Pļešakovs diskutē par žurnālista izglītību un virsuzdevumiem

Egitas Terēzes Jonānes teksts un foto