Lūk, stāsts par mūsu suņuku (mums viņi ir trīs, nevienu neesam pirkuši – visi paši pie mums atnākuši).
Kādā aukstā, rudenīgā dienā, pie mūsu mājas atnāca izbadējies, kārns kucēns un ļoti bailīgi meklēja kaut ko ēdamu. Mums kucēna kļuva ļoti žēl un mēs paņēmām viņu pie sevis. Interesanti ir tas, ka mēs jau kādu laiku domājām par suņuku un plānojām paņemt kādu no patversmes. Ilgi nevajadzēja gaidīt – suņuks pats atnāca.
Džekam tagad ir astoņi gadi. Džeks ir džentlmenis, ļoti paklausīgs, pieklājīgs un gudrs. Mīļākā nodarbe ir pļavās rakt alas. Kad kāds no ģimenes locekļiem dodas ar laivu makšķerēt piemājas ezerā, tad Džeks bieži skrien līdzi laivai pa blakus esošo mežu, bet, kad laiva aizpeld tālu no krasta, tad lien ūdenī un peld laivai pakaļ pa ezeru.
Katru svētdienu kopā ar Aivaru (savu saimnieku) Džeks skrien 7 km krosu. Bet ziemas vakaros ar saimniekiem dodas pastaigās, kuru laikā viņš mežā cenšas atrast kādu meža zvēru. Džeks draudzējas ar kaimiņu suņiem, un viņam ir ļoti daudz draugu.
Vasaras mēnešos, kad uz laukiem atbrauc ģimenes ar bērniem, visi bērni pazīst Džeku un nāk viņu apciemot.
Džekam patīk braukt mašīnā. Džeks ir dzīvespriecīgs un ļoti smaidīgs. Mūsu mīlulis.
Santa Dzalbe-Sologuba (Krāslavas novads)