Latvijā šī gada sākumā bija reģistrētas 90 335 aitas
Tas ir par 22,1 % mazāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš. Latvijas Aitu audzētāju asociācijas pārstāve Sabīne Ezeriņa atzīmēja, ka aitu skaits Latvijā samazinās jau kopš 2018. gada, arī 2021. gads nebija izņēmums. Tostarp aitu skaits, kas vecākas par 12 mēnešiem, Latvijā pērn samazinājies par 656 dzīvniekiem.
Latvijā arvien populārākas kļūst gaļas tipa aitu šķirnes, tādas kā “Dorperas”, “Šarolē”, “Ile-de-France”, “Tekselas” un citas, stāstīja Ezeriņa, kas skaidrojams ar šo šķirņu izmantošanu tīršķirnē vai krustošanai ar Latvijas tumšgalves, Vācijas merino vietējās un Romanovas šķirnes aitu mātēm, kvalitatīvu kaujamo jēru ieguvei. Tajā pašā laikā ciltsdarbā iesaistīto audzētāju un arī šķirnes aitu māšu skaits Latvijā ir neliels – tikai 15 %, kas skaidrojams ar to, ka šķirnes darbs ir ilgtermiņa pasākums, tas ir daudzkārt darbietilpīgāks, salīdzinot ar jēru gaļas ieguvi.
Pašlaik nav izdevies pārliecināt aitu audzētājus par zināmas izcelsmes vaislas aitu un teķu jeb tēviņu nozīmi saimniekošanas efektivitātes kāpināšanā. Problēmas bieži vien ir saistītas ar vājām zināšanām par aitu audzēšanu, kā arī vajadzību pēc lētākiem sākotnējiem ražošanas līdzekļiem un ātrāku naudas apriti. “Tātad viena no pamatproblēmām, kas ir jārisina, ir aitu audzētāju izglītošana,” sacīja Ezeriņa.
Pēc viņas teiktā, pašlaik aitkopības sektorā ir novērots gaļai realizēto jēru cenu palielinājums, kas ir saistīts ar nozares specifiku, proti, pavasarī cenas ierasti palielinās. Tas nav attiecināms tikai uz Latviju, bet gan uz visu Eiropu, kā arī Lielbritāniju. Aitas gaļas iepirkumu cenas Latvijā ir vidēji par 15–25 % mazākas, salīdzinot ar vidējām cenām Eiropā. “Tas aitu audzētajiem Latvijā ir vienmēr spēlējis par sliktu,” atzīmēja asociācijas pārstāve, piebilstot, ka, salīdzinot ar ražotājiem uz dienvidiem no Latvijas, pie mums ziemas periodā izmaksas ir lielākas.
Vaislas aitu un teķu iepirkuma cenu palielinājums nav vērojams, kas saistīts ar nelielo pieprasījumu pēc kvalitatīviem vaislas dzīvniekiem Latvijas teritorijā. Vaislas aitu piedāvājums kopumā nav liels. Tas nesekmē Latvijā izaudzēto aitu piedāvājumu ārvalstu tirgos, kuros pieprasījums mērāms simtos.
Ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju un Krievijas karadarbību Ukrainā, sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju varētu atstāt ietekmi uz vaislas aitu tirdzniecību. Līdz šim no minētajām valstīm ir bijusi interese par Latvijā izaudzētiem vaislas dzīvniekiem. “Lielāku ietekmi uz nozari atstās palielinātās izejvielu cenas, piemēram, minerālbarībai, spēkbarībai, energoresursiem,” sacīja asociācijas pārstāve. Latvijas aitkopības nozarei sadarbība ar Ukrainu līdz šim nav bijusi īpaši aktīva. “Neskatoties uz to, mēs esam pārliecināti, ka varam sniegt atbalstu aitkopības nozares atjaunošanas darbā. Mēs esam tam gatavi,” viņa uzsvēra.