Da kongresa – 54 dīnys
28. aprelī akademiskuos i profesionaluos sferys ekspertu diskusejis nūslēgs četrys prezentacejis, ruodūt pietnīceibys rezultatu konkretuos izstruodēs i pakolpuojumūs.
Akademiks, arheologs Jurs Urtāns (Latvejis Kulturys akademeja) viesteis par unikalu i Latgolys kulturviesturi aktivam tūrismam veicynūšu faktu, tik juoatrūn pareizuos padūšonys formys. Četru godu laikā Latgolā ir atrosti 49 jauni piļskolni. Profesors gatavej jaunu izdavumu par piļskolnu viesturi, atkluošonys i vuorda dūšonys prīcu.
Diāna Apele (Rēzeknis Tehnologeju akademeja) sadarbeibā ar Valentinu Siņakovu (Daugovpiļs Byuvnīceibys tehnikums) i žurnalisti Marutu Latkovsku ir sagatavejušys atkuortuotai izdūšonai izcyluos kulinaris Antoninys Masiļūnis povuoru gruomotu. Gruomotys receptis ir labi paruodejušys sevi Latgolys kulinarajā montuojumā, niule byus vareiba 1992. goda pyrmū i latgaliski vīneigū povuoru gruomotu īraudzeit ari myusu dīnu audzei.
Rēzeknis Tehnologeju akademejis docātuoju i studentu, tymā skaitā absolventu, kūpeigā dorbā ir sagataveits izdavums bārnim i pyrmsškolai. Dzejneicys Inetys Atpilis-Juganis “Burtu vuoceleite” ir sajāmuse puordūmuotu muokslinīciskū nūformiejumu (Ieva Širiņa) i tagad meklej sova mozuo skaiteituoja, kab īinteresēt jū skaiteitprasmis (laseitprasmis) breineibai. Ar gruomotys muokslinīciskū koncepceju īpazeistynuos asociātuo profesore Aina Strode.
Lūznovys muižys puorvaļdneica Iveta Balčūne stuosteis par muižu montuojuma lelū lūmu tradiceju izglobuošonā i taisnū sakaru ar konkretys geografiskuos vītys dzeivis kvalitatis ceļšonūs. Aplīcynuojumam tiks ruodeita Lūznovys i Lelbornis muižu dzeive myusu dīnuos.
Aktualuo informaceja par Latgolys kongresu – www.latgolyskongress.lv
Latgolys kongresu informativi atbolsta: “Vietējā Latgales Avīze”, Latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv, Latvejis Radio Latgolys studeja.