Velta Jakovele trīsdesmit gadus strādā par apģērbu šuvēju Krāslavas uzņēmumā “Nemo”. Čaklā darbiniece atzīst, ka visus šos gadus viņu iedvesmo kolēģi, kas strādā līdzās, un profesija, ko mīl.
Velta piedzima Rēzeknē, absolvēja Rīgas 44. profesionālo vidusskolu, apprecējās un abi ar vīru sāka dzīvot Krāslavā. Interesanti, ka toreizējā Krāslavas rajonā atradās arī Veltas vecvecāku mājas.
Atbraucot uz Krāslavu, Veltu uzreiz pieņēma darbā Krāslavas ateljē par sieviešu apģērbu šuvēju, taču vēlāk ateljē likvidēja un viņa pievienojās “Nemo” šūšanas fabrikas saimei. Šobrīd Velta ir viena no vadošajām apģērbu šuvējām “Nemo”, šuj žaketes un mēteļus, un, ja klients vēlas, arī kleitas. Tas ir galvenokārt modes apģērbs, ko uzņēmums eksportē uz daudzām valstīm, tāpēc šuvējas darbs ir kļuvis sarežģītāks un interesantāks, teic Velta un lepojas, ka “Nemo” tur augstu kvalitātes latiņu. Velta sakrājusi milzīgu pieredzi, tāpēc uzņēmuma vadība viņai uztic apmācīt jaunās šuvējas. Velta atbalsta jauninājumus, ko uzņēmuma vadītāji ievieš ražošanā, tostarp vingrošanu, ko darbinieki var apmeklēt kopš pagājušā gada nogales.
Vaicāta, kā atšķiras apģērbs, ko viņa šuva pirmajos darba gados (tie bija padomju laiki) un ko šuj šodien, Velta novērojusi, ka toreiz sievietes valkāja garākus svārkus un kuplākas bikses, bet šodien modē ir īsi svārki un ķermenim piegulošas bikses. Arī krāsu izvēles gaume ir atšķirīga – toreiz dominēja daudzkrāsaina auduma apģērbs, bet šodien – viena toņa.
Velta uzskata, ka pēc labi padarīta darba jārod laiks atpūtai, tāpēc viņa kopā ar vīru apceļo Latviju vai ārvalstis. Tas ir viņas lielākais vaļasprieks. Kovida laikā gan izpalika brauciens uz Turciju, tomēr Velta neskumst, viņa zina, ka būs jauni ceļojumi, tikmēr, pārlūkojot bildes, kavējas atmiņās, kā ar meitiņām apmeklēja Rundāles un Bauskas pili, kā nakšņoja teltīs un pastaigājās Gaujas Nacionālajā parkā. Neaizmirstams bija arī Bulgārijas ceļojums ar tīro un silto jūru, cilvēku viesmīlību un rožu ziedlapiņu kosmētiku. Toreiz vīrs esot teicis, ka arī turpmāk brauks tikai uz Bulgāriju, atminas Velta, sirsnīgi smaidot.
Ir mazāki vai lielāki atpūtas brīži arī ikdienā, teic Velta un pastāsta, kā atpūtas brīžus organizē suns – Jorkšīras terjers Fredis. Proti, tas mudina saimnieci doties gan rīta un pusdienu, gan vakara pastaigās. Kustība rada prieku, atzīst Velta. Viņai ļoti patīk svētdienas, jo tad var gatavot garšīgu maltīti, darbdienās gan tam nav tik daudz laika. Viņas firmas ēdieni top cepeškrāsnī (tie galvenokārt ir dažādi cepeši un smalkmaizītes). Un, ja izdodas mazliet ilgāk pagulēt, paslinkot apcerīgi pie kafijas, tad arī tāda brīvdiena ir izdevusies, joko Velta, un piebilst, ka arī pirts dod spēkus garam un miesai.
“Esmu atgriezusies pie savām saknēm Krāslavas pusē, man patīk mans darbs, tāpēc daru to jau trīsdesmit gadus, turklāt uzņēmumā “Nemo” ir labs kolektīvs. Mūs atbalsta mūsu meistare Benita. Visi esam draudzīgi gan darbā, gan jubilejās, protam jokot un smieties. Gandrīz visiem mums jau ir bērni un mazbērni, tāpēc dalāmies ar sirsnīgiem stāstiem par viņiem. Ir arī diskusijas, bet tikai darba jautājumos. Turklāt uzņēmuma vadītāji mūsu labi padarīto darbu novērtē ar augstu darba samaksu un sociālām garantijām. Man šeit ir labi, tāpēc neko negribu mainīt,” Velta pauž priecīga.
Šajā grūtajā laikā sev un kolēģiem Velta novēl izturību, darbu, labklājību, veselību un optimismu.