Jaunumi

      Kā pasargāt sevi no krāpniekiem internetā? Un kāpēc pieaugušo izglītība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem konkurētspējai? Uz šiem jautājumiem atbildes 20. maijā meklēja konferences "Digitālie procesi un drošība pierobežā" dalībnieki Daugavpilī.

      Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētā projekta noslēguma konferencē pulcējās uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji, izglītības eksperti, IT speciālisti un projekta dalībnieki, lai runātu par digitalizāciju nevis teorētiski, bet praktiski — caur reālu pieredzi, ikdienas izaicinājumiem un konkrētiem risinājumiem.

      Digitalizācija vairs nav tikai lielo uzņēmumu vai tehnoloģiju nozares jautājums. Tā kļuvusi par ikdienas nepieciešamību ikvienam — gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.

 

      Digitalizācija vairs nav nākotne 

      Atklājot konferenci, Daugavpils Universitātes rektors, akadēmiķis Arvīds Barševskis (attēlā) uzsvēra, ka tieši pierobežas reģionā digitālās drošības jautājumi kļūst īpaši nozīmīgi.

      "Šeit, pierobežā, mums ir daudz dažādu drošības izaicinājumu, tostarp būtiska ir arī digitālā drošība. Svarīgi, lai mūsu sistēmas būtu drošībā. Svarīgi izmantot mākslīgā intelekta iespējas. Digitalizācija ir mūsu nākotne," sacīja rektors.

      Barševskis norādīja, ka digitalizācija palīdz efektivizēt procesus, samazināt birokrātiju un ietaupīt laiku gan uzņēmējdarbībā, gan izglītības vidē.

      "Digitalizējot procesus, tos var efektivizēt un paātrināt. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka digitalizācija palīdz virzīties uz priekšu un samazināt birokrātiju," uzsvēra DU rektors.

      Tehnoloģijas šobrīd ietekmē gandrīz visas dzīves jomas — sākot no uzņēmumu darba organizācijas un klientu apkalpošanas līdz izglītībai un valsts pakalpojumiem.


SIA “Staburags” sadarbībā ar vēl desmit reģionālajiem medijiem, tostarp SIA “Vietējā”, īsteno investīciju projektu “Laikraksta “Staburags” un citu reģionālo laikrakstu kopīga digitālās transformācijas iniciatīva”, kura galvenais mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus veicinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.


“Pārmaiņu vējš” – Ludzas bibliotēka kļūs pieejamāka un iekļaujošāka

Ludzas novada pašvaldība kopā ar partneriem Lietuvā – Rokišķu rajona un Šauļu pilsētas bibliotēkām – īsteno jaunu pārrobežu sadarbības projektu “Wind of Change” (“Pārmaiņu vējš”), kura mērķis ir veicināt sociālo iekļaušanu un uzlabot dzīves kvalitāti senioriem un cilvēkiem ar invaliditāti.

Rēzeknes slimnīcā vērtē pakalpojumus traumatoloģijas un ortopēdijas jomā

2024. gada vasaras izskaņā, Ministru kabinetam apstiprinot Metodiskās vadības institūcijas noteikumus, tika sperts būtisks solis veselības aprūpes pakalpojumu standartizācijā visā Latvijā. Metodiskās vadības institūciju izveide paredzēta, lai nodrošinātu vienu vadošo iestādi kādā no prioritārajām veselības aprūpes jomām, kas savukārt nodrošinātu sistēmisku ārstniecības procesu kvalitātes pārraudzību valstī, izstrādājot vienotas diagnosticēšanas un ārstēšanas vadlīnijas.

Rēzeknē atklāj izstādi par grāmatniecības darbiniekiem

Sagaidot latviešu grāmatas piecsimtgadi, Latvijas Nacionālās bibliotēkas notikumu ciklā “Latviešu grāmatai 500” 5. augustā Rēzeknes Centrālajā bibliotēkā notika Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstādes “Paātrinājums: latviešu grāmatniecības īsais ceļš no aizbildniecības līdz patstāvīgai nozarei 19. gadsimtā” atklāšana, pulcējot gan vēstures, gan literatūras entuziastus.

Katrs piektais pasažieris reģionālajos autobusos nesprādzējas – kampaņa aicina rūpēties par drošību

Ja drošības jostu lietošana vieglajās automašīnās kļuvusi par teju pašsaprotamu lietu, tad pavisam citāda aina vērojama reģionālajā sabiedriskajā transportā, – tur, kā liecina šogad veiktā “Norstat” aptauja, 22 % pasažieri drošības jostas neizmanto vispār, bet vēl 21 % – tikai dažreiz.

Lapas