31. oktobrī Daugavpils valstspilsētas dome pieņēma saistošos noteikumus, kas nosaka vietas un teritorijas, kur pilsētā nebūs atļauts organizēt azartspēles.
Noteikumi paredz, ka azartspēļu zāles nevar atrasties tuvāk par 150 metriem no ēkām, kurās atrodas pašvaldības iestādes, izglītības iestādes, baznīcas, kredītiestādes, pasta nodaļas, sociālo pakalpojumu centri, dienesta viesnīcas, sporta izglītības iestādes un daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas. Pilsētas mērs Andrejs Elksniņš skaidro, ka šie noteikumi nozīmē visu deviņu pašreizējo spēļu zāļu slēgšanu, jo tās atrodas netālu no šīm ierobežotajām teritorijām. Slēgšanas process notiks nākamo piecu gadu laikā, kas saskaņā ar Satversmes tiesas lēmumu dod uzņēmējiem laiku, lai pielāgotos un rastu citus biznesa risinājumus.
Nākotnē azartspēles Daugavpilī būs atļautas tikai trīs, četru vai pieczvaigžņu viesnīcās vai atsevišķās sabiedriskajās ēkās, kuru platība ir vismaz 1000 kvadrātmetru un pilnībā paredzēta spēļu zāles funkcijām. Obligāta būs sabiedriskā apspriešana, un, ja iedzīvotāji iebildīs pret azartspēļu organizēšanu, uzņēmējiem būs jāmeklē citas telpas.
Šo noteikumu pieņemšanu atbalstīja daudzi vietējie iedzīvotāji un organizācijas, norādot uz sabiedriskā miera traucējumiem pie spēļu zālēm. Pret noteikumiem iestājās dažas azartspēļu organizācijas, Latvijas Spēļu biznesa asociācija, kā arī daži iedzīvotāji un azartspēļu zāļu darbinieki, kuri uzsvēra, ka vēlas saglabāt drošas un kvalitatīvas izklaides vietas pilsētā.
Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) prezidents Arnis Vērzemnieks informējis ziņu aģentūru LETA, ka Daugavpils azartspēļu uzņēmēji plāno pārsūdzēt domes lēmumu par deviņu spēļu zāļu slēgšanu administratīvajā tiesā. Pārsūdzība tiks iesniegta, kad dome pieņems oficiālus lēmumus par izsniegto azartspēļu atļauju atcelšanu un kad Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija (IAUI) lems par attiecīgo vietu licenču anulēšanu.
A. Vērzemnieks norādīja, ka Satversmes tiesa var lemt par Daugavpils domes saistošo noteikumu atbilstību normatīvajiem aktiem, un azartspēļu uzņēmēji apsver iespēju iesniegt pieteikumus šajā instancē.
A. Vērzemnieks arī uzsvēra, ka šī lēmuma rezultātā varētu tikt zaudētas gandrīz 100 darbavietas, kā arī samazināsies pašvaldības nodokļu ieņēmumi par aptuveni 285 054 eiro gadā. Tāpat lēmums radītu ievērojamu ietekmi uz valsts budžetu, kopējiem zaudējumiem pēc deviņu spēļu zāļu slēgšanas Daugavpilī sasniedzot ap 4,13 miljoniem eiro gadā.
Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas “Latvijas Vēstnesī”.
Projektu “Novadu balss” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild laikraksts “Vietējā Latgales Avīze”.