FOTO: RUSLANS ANTROPOVS
JĀNIM ČAKSTEM veltītajā konkursā uzvarēja Jelgavas 4. vidusskolas komandai “Straume”, kurā startēja Lauris Graudulis (no kreisās), Toms Baškevics un Laine Viatere. Otrajā vietā – Šķibes pamatskolas, bet trešajā – Zaļenieku Komerciālās un amatniecības vidusskolas komanda. Konkursā atzīstami startēja arī Jelgavas Centra pamatskolas, Pārlielupes pamatskolas, 5. vidusskolas, Amatu vidusskolas, Spīdolas Valsts ģimnāzijas, Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas, Kalnciema un Ozolnieku vidusskolas, kā arī Jelgavas Valsts ģimnāzijas komandas.
Spraigā jauniešu erudīcijas konkursā “Jānis Čakste un Jelgava” piedalījās 16 komandas no Jelgavas valstspilsētas un novada. Erudīcijas spēle bija veltīta pirmā Latvijas Valsts prezidenta 165 gadu jubilejai, un ar pašvaldības atbalstu to rīkoja Jelgavas Latviešu biedrība.
Konkursā uzvarēja Jelgavas 4. vidusskolas 9. c klases komanda “Straume”, kuras dalībnieki mācības apvieno ar sporta nodarbībām. Savukārt žūrijas simpātiju balvu, ko pasniedza Jāņa Čakstes mazmazmeita Kristīne Čakste, ieguva konkursa vietas saimnieki – Jelgavas Valsts ģimnāzijas devītklasnieki.
Uzvar sporta klase
Jelgavas 4. vidusskolas direktore Sanita Baltiņa teic, ka fakts, ka vēstures konkursā uzvarējuši skolas sportisti, ir sevišķi patīkams. 4. vidusskolas jauniešus tam gatavoja vēstures skolotāji Kristīne Romanovska un Miks Vilnis.
Konkursa žūrijas pārstāvis Jelgavas Latviešu biedrības vadītājs un viens no uzdevumu veidotājiem Gunārs Kurlovičs “Ziņām” pastāstīja, ka konkursā no jauniešiem prasītas zināšanas par J. Čakstes dzīvi pirms stāšanās Valsts prezidenta amatā. Tas ietver gan bērnību, gan izglītības ceļu, gan sabiedrisko un jurista profesionālo darbību. Saistībā ar prezidenta ģimeni spēles dalībniekiem vajadzēja uzminēt to, ka J. Čakste mājas koncertos spēlēja vijoli. Taču viņa dzimtas uzvārds sākotnēji bija Zirnis.
Ģimene maina uzvārdu
Čakstes uzvārdu ģimene pieņēma tikai tad, kad pārcēlās uz Lielsesavas pagasta Čakstēm, kur 1859. gadā piedzima nākamais Valsts prezidents. Liela uzmanība konkursā tika pievērsta J. Čakstes sabiedriskajai darbībai. Trīspadsmit gadus viņš vadīja Jelgavas Latviešu biedrību, uzņēmās rīkot IV Vispārējos latviešu dziesmu svētkus, kā arī, būdams advokāts, aizstāvēja latviešu zemniekus īpašumu lietās un glāba no barga soda 1905.–1907. gada revolucionārus. G. Kurlovičs piebilst, ka žūrijas simpātiju balvas ieguvēji Jelgavas Valsts ģimnāzijas jaunieši, kam konkursā bija trāpījušies grūti jautājumi, zinājuši pat tādu niansi, ka J. Čakste Maskavas Universitātes Juridiskajā fakultātē studējis Romas Republikas tiesības, kas ir senākā tiesību sistēma.
Līdzīgu konkursu par godu J. Čakstem Jelgavas Latviešu biedrība rīkoja 2010. gadā. Nākamais gaidāms pēc pieciem gadiem, kad Latvijas Valsts prezidentam būs apaļā 170 gadu jubileja.
Konkursa līdzjutējs un agrākais Jelgavas Latviešu biedrības vadītājs Paulis Rēvelis “Ziņām” atzina, ka viņam radies iespaids, ka samērā maz jauniešu ir apmeklējuši J. Čakstes muzeju Jelgavas novada Salgales pagasta Aučos. Konkursā viņš piegājis pie kādas komandas galdiņa un gribējis dot šokolādi tam, kurš ir apmeklējis prezidenta muzeju Aučos. Tādējādi atklājies, ka neviens tomēr Aučos vēl nav bijis. P. Rēvelis domā, ka izcilā novadnieka izpētē vēl ir, kur tiekties.
Projektu ”Novadu balss” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild laikraksts “Zemgales Ziņas”.