Foto: Dace Ūdre
Baktērija Erwinia amylovora mēdz ātri izplatīties ar vēju, bitēm un citiem apputeksnētājiem, un inficētie augi dažu sezonu laikā var aiziet bojā.
Jauni bakteriālās iedegas gadījumi konstatēti gan Jelgavā, gan apkārtējos pagastos un situācija ir nopietna, “Zemgales Ziņām” apstiprina Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Zemgales reģiona nodaļas vadītāja Aija Čonka. Informācija par jaunatklātajiem gadījumiem un noteikto buferzonu publicēta oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un dienests arī gatavo informāciju iedzīvotājiem, skaidro A. Čunka. Pie šīs augu slimības ir svarīgi atpazīt pirmos simptomus, jo tas var pasargāt pārējos augļu kokus. Pret bakteriālās iedegas ierosinātāju nav efektīva augu aizsardzības līdzekļa, un slimos kokus nav iespējams izārstēt. Bakteriālo iedegu apkaro, izcērtot un iznīcinot inficētos un apkārtesošos kokus, kam seko līdzi VAAD. Augu aizsardzības likums paredz kompensāciju par koku iznīcināšanu bakteriālās iedegas apkarošanai un izplatības ierobežošanai.
Nosaka buferzonu
Buferzonu saistībā ar konstatēto bakteriālo iedegu nosaka trīs kilometru rādiusā ap attiecīgajām teritorijām. Tas nozīmē, ka augu ziedēšanas periodā un vismaz divas nedēļas pēc ziedēšanas beigām aizliegts pārvietot bišu stropus no bakteriālās iedegas buferzonas un ievest bišu stropus bakteriālās iedegas buferzonā.
Bakteriālā iedega ir ļoti bīstama augļu koku slimība, kas spēj izpostīt pat līdz 80% dārza. Inficēties var ābeles, bumbieres, vilkābeles, pīlādži, klintenes, cidonijas, krūmcidonijas, korintes. Ar šo slimību neslimo plūmes un ķirši.
Slimības pazīmes
Slimības pazīmes ir brūnas līdz melnas krāsas lapas, kuras turas pie zariem, bet izskatās kā apdegušas, skaidro VAAD. Ziedi un augļi šādos kokos savīst un sačokurojas, bet nenokrīt un turas pie auga tāpat kā lapas. Bakteriālā iedega sākas no ziedu vai zaru galiem, no tiem baktērija migrē uz lielākiem zariem un izplatās tālāk uz stumbru. Savukārt jaunie dzinumi ar visām lapām, sākot no galotnēm, strauji nobrūnē un izliecas āķa formā. Mitrā un siltā laikā no bojātiem pumpuriem, ziediem, jauniem dzinumiem, mizas plaisām un augļiem izdalās pienbalts vai zeltains šķidrums.
Projektu ”Novadu balss” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild laikraksts “Zemgales Ziņas”.