Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU) pie Jelgavas pils sākusi veidot parkveida pļavu. Šobrīd teritorija, kas stiepjas pils parkā gar Lielo ielu, varētu šķist kā parasts nepļauts zālājs, taču tas tā nav. Pie Jelgavas pils plānots veidot daudzveidīgu zelmeni ar parkveida pļavām raksturīgām augu sugām, skaidro universitāte. Plānots, ka tuvākajos gados Jelgavas parka saimnieciski koptā parka daļa mīsies ar bioloģiski daudzveidīgu pļavu.
Intensīva pļaušana nenotiks
LBTU Lauksaimniecības un pārtikas tehnoloģijas fakultātes (LPTF) asociētā profesore Dzidra Kreišmane vairākus gadus lolojusi ideju par parkveida pļavas izveidi. Idejas īstenošanā iesaistījusies arī Meža un vides zinātņu fakultātes profesore Inga Straupe.
Teritoriju ap pili apsaimnieko LBTU Infrastruktūras attīstības centra darbinieki. Viena no saimnieciskajām darbībām, kas tiek regulāri veikta, ir zālāja kopšana. Tā ļāvusi izveidot koptu urbānu ainavu Jelgavas centrā, taču būtiski ietekmējusi bioloģisko daudzveidību parkā.
“Ja vērojam zālājus ap Jelgavas pili, tajos var saskaitīt tikai kādas piecas sešas augu sugas, neskaitot kokus, kas liecina par ļoti nabadzīgu dabas vidi. Senajos muižu un piļu parkos sugu skaita potenciāls ir daudz lielāks, taču intensīva pļaušana nav ļāvusi tām attīstīties mūsu pils parkā. Protams, sabiedrībā valda dažādi priekšstati, kas ir skaista ainava, un lielai daļai bieža un zema zālāja pļaušana ir viens no šādas ainavas kritērijiem. Tāpēc, konsultējoties ar Latvijas Dabas fondu, Jelgavas “Pilsētsaimniecību” un universitātes darbiniekiem, panākta vienošanās, ka parkveida pļavu veidosim daļā no parka, turklāt izpļaujot arī joslu gar gājēju ceļa malu," stāsta Dz. Kreišmane.
Viņa skaidro, ka pagaidām nepļautā teritorija uzskatāma par atmatu pļavu un tās izveide par parkveida pļavu prasīs ilgāku laiku.
Jāsagaida sēklu izsēšanos
“Priecē fakts, ka jau šobrīd nepļautajā teritorijā ir atrodamas dažas indikatorsugas, kas parasti aug bioloģiski vērtīgajos zālājos. Piemēram, vidējā ceļteka, pļavas ķērsa, ziemeļu madara un kailā pļavauzīte. Taču tuvākajā laikā Jelgavas pils parkā ir augsts potenciāls parādīties gaiļbiksītei, īstajai madarai, asinssārtajai gandrenei, dzirkstelītei, lipīgajai sveķenei, plankumainajai dzegužpirkstītei un parastajam vizulim. Tā kā šajā sezonā teritorija vēl ne reizi nav pļauta, pavasarī varējām vērot savvaļas tulpju ziedēšanu. Domāju, ka nākamajos gados to un citu sugu būs arvien vairāk. Šobrīd pavasarī ziedošie augi jau būs nobriedinājuši sēklas un izsējušies. Svarīgi būtu sagaidīt sēklu izsēšanos arī no citiem augiem,” stāsta Dz. Kreišmane. Atkarībā no laika apstākļiem un mitruma pirmo pļaušanu varētu organizēt ap Jāņiem, ja sāks strauji augt dažādas graudzāles, bet iespējams, ka tas varētu notikt vēl pat mēnesi vēlāk, ja būs ilgstošāks sausuma periods. Tādējādi tiks nodrošināta vēl vairāku sugu izplatīšanās.
UZZIŅA
*Jelgavas pils un tās parks ir kultūrvēsturisks piemineklis, kas tiek aktīvi apsaimniekots vairākus gadu simtus. Katrs laikmets parkā ienesis savas izmaiņas, Otrā pasaules kara laikā smagi cieta gan pils, gan tās parks.
*Šobrīd parkā aug lielie koki, no kuriem daļu stādījuši universitātes studenti, iekārtotas gājēju takas un zemsedzi klāj rūpīgi pļauts zālājs.
Projektu ”Novadu balss” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild laikraksts “Zemgales Ziņas”.