Itaida originala drēbu krōsas reklama publicāta avīzē “Latgalīts” 22.07.1922.
Feimaņūs 25. junijā beja goda svātki, uz kurim beja sasalasiejs kupls skaits cylvāku, nu kurim tikai daži steidzēs iz bazneicu. Par nalaimi, pi bazneicas dōrza stōvēja kaida ībraucēja nu Rēzeknes ar boltu capuri un divejom lelom kastem vaļsts dagveina, pōrdūdama par 150 rbļ. buteli. Ružinova. Naseņ vīns dorba partejis veirs St. Broks atklōja “monopolku”, kurā tagad dažs zemnīceņš “prīcodamīs” pōrdzer i maizi, i pādejū kapeiceņu naudas. (“Latgolas Vōrds”, 05.07.1922.)
Nagli–Gaigalova. Lubōnmolas pļovas vēļ iudinī. Vysai moza cereiba, ka tōs byutu pļaunomas pat ap Sv. Mikeļa dīnu. Ōriskōs vītōs zōle ōrkōrteigi loba, rudzi te un patōlā apkōrtnē brangi. Zylupe. Klišu sādžā, natōļ nu rūbeža, atsarūn kaids “nōves feldšers” vōrdā Sergejs Goršanovs. Šū pavasar jis izdarēja daudzu apleicejūs sādžu mozajim bārnim poku likšonu. Deļ nūsadorbōšonas ar ōrsteišonu nikaidu papeiru jis natur. Vīns bārns jau miris, kuram nu pokom rūka nūpyva un vysa mīsa beja pōrklōta ar malnom pyutelem. (“Latgolas Vōrds”, 12.07.1922.)
Reikōjums par saharinu. Ir nūvārōts, ka ar saharinu teik pōrdūtas soldynōtas pōrtykas lītas, kurom ir vajadzeigs byut ar cukru. Lai nūvārstu šū mōnējumu, tod uz prīšku ir nūlykts vysas ādamōs, dzeramōs lītas soldynōt tikai ar cukru. Kas dareis pret šim reikōjumam, tiks saukts pi atbiļdeibas par krōpšonu uz kriminalsūda lykuma pamata. (“Latgolas Vōrds”, 19.07.1922.)
Preiļu un Pīneņu draudzes ir īsnāgušas Ministru kabinetam lyugumu–protestu pret civillauleibom. Draudžu lūcekli lyudz vaļdeibu likt prīškā Satversmes Sapuļcei atceļt taidu najēdzeigu lykumu un nalyugtu jaukšonūs myusu ticeibas dareišonōs. Pošūs borgūs cara laikūs nabeja taidas vojōšonas un apsmīklu katōļu bazneicai, kai tagad. Nu vysom Latgolas draudzem īt protesti pret boļševiku mūdes lauleibom. (“Latgolas Vōrds”, 26.07.1922.)
Rēzekne. Vītejais bazneicas saiminīks sovas dōrgōs vuškeņas aplyka ar nūdūkli – pa 600 rubļu nu učastkas. Daži pretōjōs. Tūs runeigōkūs bazneickungs pacīnēja un tī pōrejī pasadeve. Tī, kas kavejās ar nūdūkļu moksōšonu, ir nūstōdeiti ōrpus lykuma. Naseņ vīns nu taidim “styurgalvim” gribēja kristēt bārnu, bet dekana paleigs īteicis kūmim ar vysu bārnu laistīs pi žydu rabina, kurs krystūt bez moksas. Bykova. Vacī ļauds stōsta, ka seņōk bazneickungi zynomūs gadejumūs dzynuši valnus nu cylvāka ōrā. Tagad bazneickungi nūsadorboj ar pretejū: ar vysim leidzeklim pyulejās īdzeit cylvākā agitacijas valnu, kurš malōtu vysur un vysim un par vysom partijom, izjamūt Latgolas “kristeigūs” partiju. Varakļōni. Šū pavasar plyudi Latgolā izdarēja naradzātu pūstu. Daugova ar sovu straujumu iznycynōja vairōk desmit saimisteibas un nūsleicynōja vairōk navaineigu cylvāku. Lūbōna azars, izplyuzdams naradzātūs apmārūs, nūsleicynōja apleicējim īdzeivōtōjim vysus teirumus un iznosōja, izjauce un sabūjōja daudz mōju. Īdzeivōtōji grīzēs pi vaļdeibas paleidzēt glōbt vēļ palykušūs pi dzeiveibas lūpus un sāklu. Centralōs paleidzeibas komisija, kai ari vaļdeiba izsnēdze Rēzeknes apriņķa valdei nalelu naudas paleidzeibu. Tik pīškērtōs naudas nivīns nadabōja. Tikai pogostā tim izdeve nūdūkla samoksas kviti par takūšū godu. Kū lai dora tī, kuri nadabōja apart un apsēt teirumus aiz ilgas iudiņa gulēšonas? Nūdūklis samoksōts, bet nu tō saimisteibom ni sylts, ni solts. (“Jaunō Straume”, 15.07.1922.)
Malinova. 10. junijā mežā, pa ceļam nu Dubnas uz Daugavpili, gōja vīna sīvīte. Viņu satyka divi vylki, kuri tū saplēsa. Izvolts. Jau kaidu godu pi mysu praktizej “doktors” – godu 18 vacs žeideņš. Jis zōļoj nu vysaidom slimeibom. Doktors beja lobs, par izbraukšonu pi slymō jēme 3 un 5 “ūzuli” un zōles ari beja lobas – na vīņs viņ nu tom nūgōja rajā. Tūmār golu golā šam doktoram par taidu krōpšonu jōnōk tīsas prīškā, un vai nu bailem, voi ari nu lelas gudreibas doktoram golvā kaut kas sajucis un tagad jam byus jōceļoj cītuma vītā uz Strenci (tur atsarūn ōrprōteigūs slimineica). (“Latgalīts”, 12.07.1922.)
Vēlēšonas tyvojās
7. un 8. oktobris nav tōli un tamā dīnā kotram Latvijas īdzeivōtōjam ir pīnōkums nūdūt sovu bolsu par tim, kam jis uztic lykumu izdūšonu un vaļsts pōrvaļdeišonu, reizē ar tū tod cytu un sovu lobklōjeibu. Nikaidu atsarunōšonu navar pīlaist: “Bez manis iztiks”, “Kū tur vīns bolss paleidzēs”, “Ot, kū izdūmōja, īgribēja byut par deputatim, ministrim, lai niu jūs vēlej. Es ta gon naīšu vēlēt, lai vēlej jī poši sevi” – tai dzērdīs bīži viņ runojūt. Tys ir brīsmeiga naprōteiba un ceļās nu ļaužu tymsuma. Cyti, zynoms, ka iztiks bez tevis, bet tovim īnaidnīkim tik tō i vajag, ka tu naītum bolsōt, tod jī izvess sovus kandidatus un sajims varu sovōs rūkōs. Ka tevi pēc tō apspīss, tod tik raugīs pats uz sevis, kam nagōji izvēlēt uztycamu, lobu kandidatu. Žeidi labi saprūt, kōdēļ jōīt iz vēlēšonom; tī sovus večus un slymūs ar nesšonu nas uz vēlēšonu vītu, ka tik nūdūtu bolsu, par tū jūs rūkōs niu i vyss pasauļs. Vysi tod dūmojat par vēlēšonom, un vysi (veirīši un sīvītes) aiz laika izjemit sev pases. (“Latgolas Vōrds”, 05.07.1922.)
Avīzē “Latvis” 23.09.1922. losom taidu īrokstu
Pylsūni, piļdit sovu pīnōkumu!
Saeimas vieliešonom ir tikpat lela nūzeime kai dzimtines aizsorgōšonai pret īnaidnīku. Nu Saeimys sastōva atkareigs Latvijas liktiņs, jōs zeļšona voi neikšona. Itū vīnkōršu patīseibu tūmār daudzi navar saprast. Jo īnaidnīks ībruktu myusu zemē, tod, bez šaubom, pylsūni atstōtu sovus ikdīniškūs dorbus ūtrā vītā un vysus spākus pyrmā kōrtā zīdōtu tēvijas aizsorgōšonai.