Restaurators Aigars Pilenieks ķēries pie jauna izaicinājuma – jāatjauno kādreizējais cēlais izskats Svētā tēlam no Ludzas Jaunavas Marijas Debesīs Uzņemšanas Romas katoļu baznīcas. Aigaram patīk ne tikai restaurācijas, bet arī izpētes darbi – arī šai skulptūrai jānoskaidro identitāte, ziņo www.jauns.lv.
Jau pagājuši seši mēneši kopš darba uzsākšanas, un šajā laikā, kā atzīst A. Pilenieks, veikta praktiskā un teorētiskā izpēte. “Ludzas draudzes prāvests Rodions Doļa jau pašā sākumā atklāja, ka šis varētu nebūt Svētais Stefans, kā to pieņemts dēvēt gadiem ilgi,” saka A. Pilenieks. Diemžēl pagaidām nav zināma īstā identitāte, jo ir ļoti maz ziņu no laika, kad skulptūra izgatavota.
Skulptūra iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Par restaurācijas un izpētes finansējumu gādā dievnama draudze un prāvests. Šķetinot tēla izcelsmi, Pilenieks janvāra pirmajās dienās sarīkojis apspriedi ar nozares profesionāļiem. Izdevās sapulcināt Latvijā zinošākos šīs jomas pētniekus, un izvērtās interesanta un auglīga diskusija, kas noslēdzās ar vienbalsīgu slēdzienu – tas nav svētais Stefans (diakons Jeruzalemē, pirmais kristiešu moceklis, miris ap 33. gadu).
Diemžēl pagaidām nav zināma īstā identitāte, jo ir ļoti maz ziņu no laika, kad skulptūra izgatavota, gandrīz nemaz nav saglabājušās skaidras liecības (fotofiksācijas, pieraksti) no starpkaru perioda, kas, iespējams, ļautu identificēt svētā tēlu pēc atribūtikas, ko tas tur rokās, bet kas diemžēl nav saglabājusies.
Izpētē atklāts, ka skulptūra pārkrāsota sešas reizes un tā varētu būt izgatavota 18. gadsimta pirmajā pusē. 1738. gadā Ludzā uzcēla greznu koka baznīcu. Zināms, ka tāda bijusi arī pirms tam, celta 17. gadsimtā, bet nodegusi. Pēc fotogrāfijām var redzēt, ka dievnamā bijuši pieci altāri un vienā no tiem atradusies arī šī skulptūra.
A. Pilenieks pieļauj, ka varbūt pigmentu analīze pierādīs, ka tā saglabājusies no iepriekšējās, 17. gadsimta baznīcas. Ar skulptūras krāsu izpēti darbojas polihromijas restauratore Sarmīte Balode.
1938. gada 11. jūnijā Ludzā izcēlās postošākā ugunsnelaime Latvijā – izdega liela daļa pilsētas, pajumti zaudēja vairāk nekā 2000 iedzīvotāju. Nodega arī katoļu baznīca ar skaistajiem barokālajiem altāriem un interjeru. No liesmām izdevies glābt nedaudz, tostarp piecas skulptūras, ieskaitot tagad restaurējamo, un divus feretronus – pārnēsājamos altārus.
“Mēs sliecamies domāt, ka izglābtā skulptūra varētu būt viens no Jezuītu ordeņa izveidotājiem, un šo tēlu pagaidām dēvējam par svēto Francisku Ksavēru (katoļu misionārs Āzijā),” atklāj A. Pilenieks.
Meklējumi veduši gan uz citiem Latvijas dievnamiem, gan uz Romu, restaurators mēģinājis iegūt informāciju arī no Indijas.
Restaurators Aigars Pilenieks: “Tik unikālam priekšmetam vajadzētu veikt pēc iespējas detalizētāku izpēti.”
Mārtiņa Zidera foto.