Egles, kas mūs ir priecējušas svētkos, joprojām ir vērtīgs resurss, ko var pārstrādāt vai kā citādi izmantot. Ja eglīte nav izžuvusi, to parasti izmanto zvēraudzētavās zvēru barošanai, jo egļu miza un skujotie zari aukstākajā sezonā ir sulīgāki un bagāti ar dažādiem vitamīniem. Visdrošāk dzīvnieku barošanai ir atdot egles, kas ir audzētas Latvijā vai ko paši esam sagādājuši mežā. No citām valstīm ievestās un pirktās egles var būt apstrādātas ar līdzekļiem, kas mazina skuju nobiršanu, tāpēc tās dzīvnieku veselībai var būt kaitīgas. Tāpat neizžuvušu egļu zari var noderēt rožu un citu dārza augu nosegšanai.
Ja svētku eglītes ir izžuvušas, tās var izmantot arī kā siltuma avotu, taču tās nav ieteicams dedzināt kamīnā. Egļu koksne satur daudz terpentīna eļļas, kas degšanas procesā dūmvados un skursteņos veido nogulsnes. Šīs nogulsnes samazina siltuma atdeves efektivitāti un ir viegli uzliesmojošas. Tāpēc, dedzinot neizžuvušu koksni, dūmvadi ir jātīra daudz biežāk. Izžuvuši egļu zari pavasarī var noderēt mazdārziņos vai balkondārzos, kur tos var izmanot kā balstus puķuzirņu, pupu vai citu augu audzēšanā. Tāpat izžuvušas egles var sašķeldot un šķeldu izmantot savā mājsaimniecībā, piemēram, dārza augu mulčēšanai, lai saglabātu augsnes mitrumu vai pasargātu no izžūšanas, vai arī dubļainu taku izklāšanai. No izžuvušas egles stumbra var izveidot arī dažādus dizaina priekšmetus vai virtuves piederumus.
Ja iegādāta eglīte plastmasas podā, tad pēc svētkiem podu var piedāvāt stādu audzētavām un botāniskajiem dārziem, piemēram, visu izmēru plastmasas podus pieņem stādaudzētavā “Meža rasas”, kas atrodas Jēkabpils novada Vīpes pagastā. Podos iegādātās egles, ja tās ir saudzīgi iestādītas un turētas piemērotos apstākļos, var pārstādīt dārzā. Taču to pārstādīšana ne vienmēr ir veiksmīga dažādu iemeslu dēļ – lielākām podiņeglēm bieži vien tiek apcirsta lielākā daļa no saknēm, šādas egles ieaudzēt būs neiespējami. Podā augošai dzīvai eglei ir ieteicama vēsa vieta un mitrs gaiss. Siltais dzīvoklis un sausais gaiss tajā ir liels izaicinājums egles dzīvotspējai. Ja egle ir turēta nepiemērotos apstākļos, pēc svētkiem tā var nonīkt. Ilgstoši atrodoties siltumā, egle bieži sāk plaukt un, vēlāk, kad tiek iestādīta, apsalst. Ja egle būs turēta vēsā telpā, regulāri apsmidzināta ar ūdeni un pēc svētkiem vismaz apbērta ar zemi un lapām, lai neizsalst saknes, tad tā ieaugs veiksmīgāk. Pavasarī, kad zeme ir atkususi un āra temperatūra nav zemāka par nulli, egli var stādīt tai paredzētajā vietā.
Rēzeknē egļu izvietošana pie daudzdzīvokļu namiem un izvešana ir jāsaskaņo ar namu apsaimniekotāju, bet līdz 1. februārim Rēzeknē egles var nodot šķiroto atkritumu savākšanas laukumā Rīgas ielā 21b vai sadzīves atkritumu poligonā “Križevņiki”, kas atrodas Ozolaines pagastā. Egles šajās vietās tiek savāktas bez maksas un pēc savākšanas – kompostētas.
Daugavpilī jau vairākus gadus atkritumu apsaimniekotāji līdz 24. janvārim piedāvā utilizēt egles ekoloģiskā un praktiskā veidā – tās atstāt savākšanai pie tuvākās atkritumu tvertnes vai vietās, kur pie daudzdzīvokļu namiem tiek novietoti liela izmēra atkritumi. Šīs egles tiek savāktas bez maksas un pēc tam nogādātas Zemgales pamatskolā Demenes pagastā, Augšdaugavas novadā, kur tās tiks izmantotas kā kurināmais. Iepriekšējos gados šādā veidā tika savākti vairāki simti egļu, kas palīdzēja uzturēt siltumu skolas telpās.
Daugavpils un apkārtnes iedzīvotāji var izmantot arī iespēju nenobirušu egļu zarus aizvest uz miniZOO JuRita, kas atrodas Naujenes pagastā. Par ilgtspējīgu dzīvesveidu un vides jautājumiem informē daugavpils2027.eu.