Preiļu Galvenā bibliotēka ir uzsākusi projekta «Pienu ēdu, pienu dzēru!» īstenošanu, vācot un apkopojot stāstus par pienu un piena ēdieniem, kā arī pierakstot šo ēdienu receptes. Ar savu piena ēdiena stāstu dalījās arī šī projekta vadītāja, Preiļu Galvenās bibliotēkas vadītājas vietnieces pienākumu izpildītāja Sigita Trūpa.
«Šis ēdiens ir mana bērnības garša. To gatavoja gan mana mamma, gan mana vecmamma un noteikti, ka arī vecvecmamma ir gatavojusi šo ēdienu,» stāsta Sigita. Jautāta, kāds ir šī ēdiena nosaukums, Sigita smiedamās atbild, ka īpaša nosaukuma neesot, bet ģimenē viņi to saucot par «veco biezpienu».
Stāsts ir tāds. Svaigs biezpiens šim ēdienam nederēs, kā arī nederēs veikalā pirktais biezpiens. Ņem lauku biezpienu un sajauc ar sāli. Biezpienu nogatavina 2–3 dienas istabas temperatūrā, līdz tam parādās tāda kā skābumiņa smarža un biezpiens vairs nav irdens, bet tāds kā nedaudz salipis. Nogatavinātu biezpienu liek cepties uz sakarsētas pannas. Cept var gan eļļā, gan sviestā. Cep, ik pa laikam apmaisot, līdz biezpiens ir izkusis un ieguvis krēmīgu konsistenci. Izskata ziņā tas līdzīgs slavenajam fondī sieram.
Cepto biezpienu ēd karstu, piekožot aukstu, ar mizu vārītu kartupeli.
Lai ēdiens izdotos patiesi gards, jāievēro daži knifiņi:
3 Nogatavinot svarīgi biezpienu ik pa laikam apmaisīt, lai masai vienmērīgi piekļūst gaiss.
3 Biezpienu nedrīkst noturēt par ilgu, citādi tas var kļūt rūgts un pat sapelēt.
3 Ieteicams ņemt vājpiena biezpienu, jo tas ir sausāks un labāk kūst uz pannas.
3 Ceptais biezpiens jāēd uzreiz pēc pagatavošanas, kamēr karsts, jo atdziestot sastingst.
Preiļu Galvenās bibliotēkas informācijas speciāliste Ērika Grigorjeva