Valstī aktualizēts skolu tīkla jautājums
24.februārī uz pirmo sēdi sanāca Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) izveidotā darba grupa “Bērncentrēts un cilvēkresursu efektīvs skolu tīkls”, ko sarunvalodā īsāk sauc par skolu tīkla darba grupa. Latgales plānošanas reģionu tajā pārstāv Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs, bet es piekritu tajā pārstāvēt Eiropas Savienības pierobežas teritoriju. Piekritu un ļoti ceru, ka darba grupa nav tikai imitācija. Uz otro darba grupas sanāksmi iesniedzu divus būtiskus priekšlikumus- 1) pamatskolas posmā valstī vispār nenoteikt minimālo izglītojamo skaita kritērijus kā to rosina IZM; 2) skolu tīkla jautājumā saglabāt īpašo pieeju Eiropas Savienības pierobežas teritorijai, šo pierobežas kategoriju izdalot arī MK noteikumos par valsts mērķdotācijas aprēķina un sadales pedagogu algām kārtību.
Pamatizglītības posmā valstij nebūtu jānosaka minimālā izglītojamo skaita kritērijs
Pamatizglītība (1.-9.kl.) ir obligāta, un pašvaldība uz vietas redz, kā (ar kādu skolu tīklu) nodrošināt obligātās izglītības ieguvi, tās kvalitāti un pieejamību. Tā ir vietējās pašvaldības kompetence un arī atbildība katrā konkrētā situācijā lemt par skolas saglabāšanu, reformēšanu vai slēgšanu. Pašvaldība, ja saredz nepieciešamību, var izveidot savus iekšējos saistošos noteikumus par minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu klasē vai klašu grupā pamatizglītības posmā. Arī tagad ir pašvaldības, kurās ir šādi iekšējie normatīvie dokumenti, bet valsts līmenī noteikt šādus kritērijus nevajadzētu. IZM gan diskusiju līmenī piedāvā ieviest šo kritēriju arī 1.-9.klasei, modelējot iespējamos minimālā izglītojamo skaita kritērijus pamatskolā (70, 80, 90, pat 180 vai 200 (!).
10.martā skolu tīkla jautājumam veltītajā LPS valdes sēdē, piedaloties IZM ministrei Andai Čakšai, LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure prezentēja LPS datu apkopojumu un priekšlikumu kopsavilkumu skolu tīkla jautājumā. Viens no LPS izvirzītajiem priekšlikumiem: “Tā kā pamatskolas izglītība ir obligāta, tad pamatizglītības pakāpē nenoteikt obligāto minimālo izglītojamo skaitu klasē vai klašu grupā, bet atstāt to pašvaldību kompetencē.”
Eiropas Savienības pierobežai- īpaša pieeja!
Šobrīd valstī minimālā izglītojamo skaita kritēriji klašu grupai ir noteikti tikai vidējās izglītības pakāpē (10.-12.klašu grupai). Tos nosaka 2018.gada 11.septembra MK noteikumi Nr. 583 “Kritēriji un kārtība, kādā valsts piedalās vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanā vidējās izglītības pakāpē”. Šos kritērijus noteikti nedrīkst paaugstināt, jo valstī samazinās iedzīvotāju skaits un iedzīvotāju blīvums, sevišķi no Rīgas attālākos reģionos, Latgalē, pierobežā. Skolu tīkla saglabāšana reģionos, attālākās teritorijā, pierobežā nav tikai izglītības jautājums, bet arī kopumā reģionālās politikas, reģionu ilgtspējīgas attīstības un valsts drošības jautājums. Pie tam, jau tagad pašvaldības ir pieņēmušas un pieņem lēmumus par daudzu skolu slēgšanu vai izglītības pakāpes samazināšanu. Šo noteikumu 4.3.2.punktā kā īpaša teritorija ir izdalīta ES pierobežas teritorija ne vairāk kā 15 km attālumā no ES ārējās sauszemes robežas. 2018.gadā izdevās panākt šāda pierobežas kritērija ieviešanu MK noteikumos, izvirzot priekšlikumu, ko atbalstīja gan LPS, gan LIZDA, gan Latgales plānošanas reģions. Arī turpmāk, nosakot minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu vidējās izglītības pakāpē (klašu grupā), jāievēro reģionalitātes princips, izdalot atsevišķu ES pierobežas teritorijas kategoriju. Savukārt 2022.gada 21.jūnija MK noteikumu Nr. 376 “Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs” 6.punktā ir noteikti reģionālie koeficienti mērķdotāciju aprēķinam, bet tajā nav izdalīta ES pierobežas teritorija. Šajos noteikumos reģionālais koeficients tiek noteikts tikai pēc izglītojamo blīvuma uz teritorijas vienību. Arī nosakot reģionālos koeficientus valsts mērķdotācijas aprēķinam pedagogu algām, jānosaka atsevišķa kategorija ar lielāku koeficientu ES pierobežas teritorijai.
Būtiskas izmaiņas jau notikušas arī Balvu novada skolu tīklā
Piekrītu tam, ko skolu tīkla darba grupas sanāksmēs un LPS valdes sēdē uzsver IZM pārstāvji, ka lēmumiem jābūt datos balstītiem. Ja IZM ministre min datus, kas parāda, ka laika posmā no 1996. gada līdz 2022.gadam Latvijā ir katastrofāli samazinājies bērnu un jauniešu skaits, tad korekti sabiedrībai jāpasaka arī dati, cik daudzas skolas Latvijā līdz ar to jau ir slēgtas. Sajūta, ka masu medijos tiek tiražēts priekšstats, ka skolēnu skaits Latvijā samazinās, bet skolu skaits nē. Ka tā nav, uzskatāmi parādīja jau minētā Ināras Dundures prezentācija LPS valdes sēdē Jelgavā 10.martā. Diagrammu līknes parāda, ka samazinās gan izglītojamo, gan skolu skaits, tātad pašvaldībās visu laiku pakāpeniski notiek skolu tīkla optimizācija, pieaug izglītojamo koncentrācija. Kopš 1998./1999. mācību gada Latvijā slēgtas vairāk nekā 400 skolas, neskaitot tās, kurās ir samazināta izglītības pakāpe (piemēram, no vidusskolas uz pamatskolu).
Tagadējā Balvu novada teritorijā kopš 2009.gada, kad notika iepriekšējā administratīvi teritoriālā reforma un tika ieviests valsts mērķdotācijas princips “nauda seko skolēnam”, ir slēgtas deviņas (!) pamatskolas- Kupravas pamatskola, Mežvidu pamatskola, Vectilžas pamatskola (palikusi pirmsskolas grupa), Krišjāņu pamatskola (palikusi pirmsskolas grupa), Briežuciema pamatskola, Vīksnas pamatskola (līdz 2022.gadam pastāvēja kā Stacijas pamatskolas filiāle), Baltinavas Kristīgā internātpamatskola, Upītes pamatskola, Tilžas internātpamatskola. Kā atsevišķa izglītības iestāde juridiski vairs nav arī Žīguru pamatskola, bet Žīguros uz vietas palikusi kā Viduču pamatskolas izglītības programmu īstenošana vieta. Trīs skolām samazināta izglītības pakāpe- Bērzpilī un Tilžā vidusskolas reformētas par pamatskolām, Balvu pamatskola- par sākumskolu.
Latvijas reģionālās politikas sekas
Manuprāt, no valdības puses tiek veidota sabiedriskā doma, ka pašvaldību vadītājiem un deputātiem pietrūkst politiskās drosmes pieņemt nepopulārus lēmumus par skolu slēgšanu vai izglītības pakāpes samazināšanu. Atļaušos nepiekrist, jo, manuprāt, šodienas situācijā lielāka politiskā drosme ir saglabāt skolu par spīti tam spiedienam, ar kādu tiek norādīts, ka tās pašvaldības, kuras nesteidz vienu pēc otras slēgt lauku un mazpilsētu skolas, nedomā saimnieciski, nerēķina naudu un neizmanto efektīvi budžeta līdzekļus.
Skaidrs, ka straujais iedzīvotāju skaita, līdz ar to bērnu, skolēnu skaita, samazinājums (visā Latvijā, izņemot Pierīgu, bet jo sevišķi Latgalē), kas izraisa skolu slēgšanu, ir Latvijas gadu desmitu reģionālās politikas (precīzāk- reģionālās politikas trūkuma) rezultāts. Latgale no visblīvāk apdzīvotā reģiona ir kļuvusi par reģionu ar viskatastrofālāko demogrāfisko situāciju, vislielāko depopulāciju! Ja Latvijas augstākās lēmējvaras un izpildvaras pārstāvji to pieņem kā normu , tad tas nozīmē, ka pēc viena “pašvaldību apvienošanas un skolu slēgšanas viļņa” sekos nākamais, jo cilvēku reģionos būs kļuvis vēl mazāk un, rēķinot uz 1 iedzīvotāju vai 1 skolēnu, izmaksas atkal būs pieaugušas vēl lielākas.
Tajā pašā laikā Pierīgā, uz visas pārējās Latvijas rēķina pieaugot cilvēku skaitam, trūkst vietu bērnudārzos, skolās. Latvija kā valsts, diemžēl, izvēlējusies centralizācijas ceļu, kas iztukšo pārējo Latviju. Valdošie spēki to pasniedz kā neizbēgamu faktu. Kāpēc? Eiropas Savienībā esam “centralizācijas čempioni”! Nevienā citā Eiropas Savienības valstī nav tik liela iedzīvotāju koncentrācija galvaspilsētas reģionā, kā tas ir Latvijā! Bieži salīdzinām Latviju ar kaimiņu Igauniju un Lietuvu. Ne Tallinā, ne Viļņā nav tik liela iedzīvotāju koncentrācija kā tas ir Rīgā un Pierīgā Latvijā. Diemžēl, mūsu valstī centralizācijas process strauji progresē.
Kas kuram ir “labākais risinājums” ?
IZM ministre A. Čakša uzsver, ka ministrijas kolēģi runā vai runās ar katru pašvaldību, izbraukās visus Latvijas reģionus, lai “palīdzētu pašvaldībām meklēt labākos risinājumus”. Tas ir labi, ka notiek sarunas, uzklausot vietējās pašvaldības. Tomēr būsim godīgi! Atbilde uz jautājumu, kas ir “labākais risinājums” skolu tīkla optimizācijas laukā, tomēr ir atšķirīga atkarībā no skatu punkta. Vai to jautā no Rīgas, no valdības pozīcijas skatu punkta, no pašvaldības vai konkrētās vietas (pagasta, mazpilsētas) iedzīvotāju skatu punkta.
Kopsavilkumā pēc darba grupas pirmās sanāksmes kā pirmais skolu tīkla plānošanas princips ierakstīts- “skolu tīkla plānošanai jānotiek reģionālās attīstības kontekstā, lai novērstu depopulāciju”. Svarīgi, lai realitātē šis punkts nepaliktu tikai “tukši vārdi”, ieviešot IZM piedāvātos minimālā izglītojamo skaita kritērijus. Modelējot pašvaldības skolu tīklu, jāņem vērā katra novada teritorijā pašvaldības plānotos attīstības centrus. Lemjot par kādas skolas slēgšanu vai izglītības pakāpes samazināšanu, katrā konkrētā situācijā ir jāievēro sabiedriskā un pašvaldības transporta nodrošinājums (kādā stāvoklī ir ceļi un skolēnu autobusi, autobusu pavadoņu nodrošinājums), ceļā uz skolu un no skolas pavadītais laiks un citi faktori. Kā skolas slēgšana ietekmēs konkrētās vietas- pagasta vai pilsētas attīstības potenciālu. Jāņem vērā vietējās kopienas visu iesaistīto pušu- skolēnu, vecāku, pedagogu viedoklis. Jāsaprot, ka, pieaugot attālumam līdz izglītības iestādei, pieaugs arī mājsaimniecību izdevumi bērnu izglītības nodrošināšanai.
Atļaušos paust savu subjektīvo sajūtu par to, kas šobrīd notiek Latvijā “skolu tīkla” jautājumā. Izskatās, ka tagad valdība un konkrēti IZM “zondē”, cik “drastiskus” izglītojamo skaita kritērijus izdosies “izbīdīt” cauri, lai tos “norij” un neprotestē pašvaldības, Latvijas Pašvaldību savienība, skolu tīkla darba grupa. Pirmie, visradikālākie priekšlikumi (piemēram, tādi, ka valsts ģimnāzijas var būt tikai valstspilsētās, ka 10.-12.klašu izglītības posms var būt tikai novadu administratīvajos centros) ir jau izņemti no dienas kārtības.
Protams, resursu ir tik cik ir (finanšu resursu, cilvēkresursu, laika resursu utt.). Tikai jautājums, ko ietaupīsim un uz kā rēķina! Katrā ziņā lēmumus par skolu slēgšanu vai reorganizāciju pieņem pašvaldības. Noteikti neatbalstu tādu pieeju, ka “saliekot” visu Latviju- skolas, skolēnus, skolotājus excel tabulās un novelkot skaitlisko kritēriju robežas, var izlemt daudzu skolu, vietu, cilvēku likteni. Katra novada, katras skolas situācija jāvērtē individuāli! Skolu slēgšanas kampaņa (to nosaucot it kā par rūpēm par kvalitatīvu izglītību un efektīvu līdzekļu izmantošanu), ja tādu pieļausim, ir tuvredzīgs šodienas risinājums, kam būs katastrofālas sekas ilgtermiņā Latvijas reģioniem.
Imants Slišāns, Balvu novada domes deputāts,
Baltinavas v-skolas direktors
IZM un LPS skolu tīkla darba grupā pārstāv ES pierobežas teritoriju