3. jūnijā Rēzeknes Centrālajā bibliotēkā notika radošās aktivitātes “Latgalīšu grōmotas runoj” noslēguma pasākums, kurā tika prezentēti radošie salikumi un godināti tās dalībnieki. Pasākumu ievadīja Cecīlija, kura kolorīti parādīja, kā Kalifornijā atver pastkastīti un atrod tajā gan no jaunības laiku bryutgōna Jezupa atsūtītu rupjmaizes klaipiņu, gan vēstuli no savas draudzenes Plōciņu Mases, kurā bija teikts:
“Ceceit, dōrgiņkō! Tu zinōji, ka grōmotas runoj? Nazynōji? Myužeigs skaistums! Jōs sovā storpā šveikstīs! Ka natici, paškurynoj sovu grōmotu plauktus. Es jau tikai nadaudz pakužynōju sovu etažerku. Patēm, kaidu myužeigu skaistumu sapenterēju itymā nalelajā grōmotu vērtinī. I soku paļdis Dīvam, ka beja un ir KATŌĻU DZEIVE, SVĀTĪ ROKSTI, moziņka EISA KATŌĻU TICEIBAS MŌCEIBA, kū kārmynā var īlikt. PASTAREITE nu tōs mozōs grōmatenis navarēja škiertīs, koč i burtōt vēļ naprota. Mozajai meituškai DVĒSELES ILGAS UN SŌPES nadeve mīra. TĪSYS SYLA BOLSI sauktin sauce: “Agneseit, CEĻŌJUMS PA LATGOLU, tevi gaida!” Atstōjuse mōjinīkus NAZIŅĀ, meituška bez baiļu devēs ceļā, ar kotru pučeiti, skudreņu, putneņu, taurineiti parunōdama. Dreiži viņ mozō celineica nūkliva UZ ZVAIGŽŅU TYLTA, nu kura beja saradzama DZEIVEIBAS SOLA. A tī – pūdi, bļūdas, madaunīki.. Myužeigs skaistums! Munas dōrgiņkōs mōseņas i brōleiši latgalīši! Īsaklausit, kū soka grōmotas; losit, cikom acs vēļ rōda. I byus jyusim na tikai OSTOŅAS LIZEIKAS MADA DVĒSELEI! Jyusu Plōciņu Mase Rāznē.”
Lai arī daudzi, tāpat kā Cecīlija (kuru atveidoja Rēzeknes Pensionāru dienas centra dramatiskā pulciņa “Kur gan citur” vadītāja Ināra Daugule), droši vien pagrozītu ar pirkstu pie deniņiem, ja viņiem teiktu, ka grāmatas runā, tomēr “Vietējās Latgales Avīzes” un RCB rīkotā aktivitāte apliecināja, ka runā un vēl kā, tikai jāprot apstāties ikdienas steigā un ieklausīties. Vēlreiz pateicamies tiem vairāk nekā 70 cilvēkiem, kuri atrada laiku un iesūtīja savus grāmatu vāku un muguriņu salikumus.
Apbalvošanas pasākums tika pieskaņots 1. jūnijam – zīmīgam datuma latgaliešu grāmatniecības vēsturē, proti: šajā dienā dzimis Miķelis Bukšs un darbu sākusi Latgales Kultūras centra izdevniecība. Taču galvenais mērķis bija vienkopus pulcināt un pateikties cilvēkiem, kuri apliecināja cieņu latgaliešu drukātajam vārdam.
Prezentācijā tika vēlreiz nosaukti dalībnieku vārdi (tos varat lasīt mūsu avīzes 29. aprīļa numurā) un ļauts ieskatīties trāpīgākajos, dziļdomīgākajos un smieklīgākajos grāmatu nosaukumu salikumos, kuri tika sagrupēti tā, lai izveidotos vairākas nominācijas. (Visi salikumi tiek apkopoti un būs skatāmi mājaslapā www.rezeknesbiblioteka.lv)
“Golvonī vaicōjumi” – šajā nominācijā diplomi tika pasniegti Marutai Latkovskai (Viļāni) un Martai Bindukai (Galēni), un tā tika izveidota, balstoties uz daudzajiem šī vārdu salikuma [grāmatas] lietojumiem. Aktivitātes dalībniekiem “golvonī vaicōjumi” bija: “Voi tauta gryb dzeivōt?”, “Kai taisnu myužu nūdzeivōt” un “Latgaļu atmūda”. Taču visprecīzāk reālo situāciju raksturo M. Latkovskas salikums, kurā izmantoti četru grāmatu nosaukumi:
“Golvonais vaicōjums:
Latgaļu atmūda,
Latgaļu volūdas vōrdu krōjums,
Latgaļu gramatika”.
“Latgalīšu filozofeja” – visplašākā nominācija, un tajā ir tapušas daudzas domu pērles. Piemēram: “Dōvōtōs dvēseles sovā sātā vactāva pādūs īt”, “Patīseiba ir myusūs – Mōras zemē un Latgaļu atmūdā”, “Kod sirds tūp guņkurs, tod ostoņas lizeikas mada dvēseles prīcai ir kōzas”, “Es soku, tu soki: "Vuss apleik maņ munā volūdā skaņ!" u.c. Šajā nominācijā diplomus saņēma Zita Gorsvāne (Rēzekne), Elvīra Pinka (Malta) un valodniece, profesore Nicole Nau (Polija), kura bija izveidojusi pat prezentāciju un lika aizdomāties:
Aizlauztais susātivs: upers voi dzeiveiba?
Bolti burti + boltais šokolads = pylni kārmyni dabasu.
“Kū tik latgalīši (na)dora!?” – tā tika nolemts apkopot pārsvarā smieklīgus salikumus. Un rezultātā uzzinājām, ka: “Vuškeņa iz pļovys ād casnāgu maizeitis”, “Alise breinumu zemē dzīd dzīsmu Latgolai”, “Mōras zemes jaunōs skūlōtājas kōzōs gūdōtais Ontons mūdynoj muokuļus”, “Kod pyrmī gaili dzīdōja, Pīters Vylāns ar lukturi, kur Maltas yudins burbuļoj pret straumi un upe plyust, jaunō skūlōtōja namīra vōrtūs ir naziņā”, “Mīlesteibas Lelajā Līpu kolnā Šķilbanu sīvom storp pērstim blusa trynās” utt. Kā redzat, pateicoties latgaliešu grāmatu nosaukumiem, atklājas neiedomājami notikumu scenāriji, kas apliecina latgaliešu veselīgo humoru. Šajā nominācijā diplomi – Solvitai Kleinartei, Rasmai Zariņai no Jasmuižas, Ilzei Vovkai (Auleja, zemāk – viņas salikums):
Atvosora.
Syltuo mola.
Puisāns ar kozu –
Duraceņš īsmīdynoj kieneņa meitu!
Tymsai muokūņi sasavalk..
Taida dzeive Plykpūrmaļūs…
“Kvalitativō kvantitate” – tādā aspektā gribējās godināt cilvēkus, kuri iesūtīja daudz un dažādu salikumu. Maruta Avramčenko (Viļāni) bija iesūtījusi 20 salikumus, bet Regīna un Sāra Volkovas no Vērēmiem divatā iesūtīja 9 salikumus.
“Patīseiba vīnā teikumā” – to, izrādās, var izteikt, arī saliekot kopā grāmatas. Un šajā ziņā daudz dziļu domu spēja izteikt Vita Gaile no Lūznavas. Dažas viņas “pērles”: “Jaunō skūlōtōj, kur ir tovi ideali? Īdzer veina, lai dzeive ira feina!”, “Tauta grib dzeivōt, vot taidi vot i batvini!” u.c.
“Esi dzejnīks, rodi nu nikō” – šī nominācija bija domāta dzejniekiem, kuri arī tika aicināti veidot salikumus no savām un kolēģu grāmatām. Atsaucās: Ingrīda Tārauda, Līvija Liepdruviete, Mārīte Bikovska, Jana Skrivļa-Čevere un Inga Kaļva-Miņina (arī Ilze Vovka norādīja, ka raksta dzeju un prozu, bet latgaliski maz). Diplomu šajā nominācijā saņēma Inga, kura no grāmatu nsoaukumiem bija izveidojusi patiešām saturiski piepildītu un orģinālu trīs pantiņu dzejoli:
Vuškeņa iz pļovys doncoj,
Kačeiša patmalis skali murroj;
Mozais priņcs sasateik
Ar Alisi Breinumu zemē
(Kūpā jī apād casnāgu maizeitis
I pistacejis gordys).
“Plōciņu Mase ruļavoj” – par šo nomināciju un diploma saņēmēju šaubu nebija, jo tā tiešām ir viena no visbiežāk minētajām grāmatām. Ļoti žēl, ka diploma saņēmēja Anita Graudiņa nevarēja ierasties uz pasākumu, taču viņa pelnīti var saukties par latgaliešu humora karalieni, kura ne tikai ļauj uz dzīvi lūkoties ar smaidu un domāt līdzi, bet arī iedvesmo citus. To apliecināja arī nākamā nominācija “Latgaliskais batls”, par kuru diplomu arī saņēma tikai viens dalībnieks – Arvīds Gļauda. Viņš savu salikumu noformēja “Plōciņu Mases stilā” un iesūtīja jau pusgadu pirms A. Graudiņas, tādējādi negaidīti izveidojās savdabīgs “latgaliskais batls”, bet ļoti oriģināls!
“Kas 1. syuta, tys 1. sajam diplomu” – tik neparastā nominācijā gribējās godināt pirmo dalībnieku, kurš iesūtīja darbu aktivitātei, un tā bija Anna Brūvere. Viņas salikums e-pastā tika saņemts jau 2021. gada 2. jūnijā, kad avīzē šī aktivitāte tika izsludināta pirmoreiz.
Tāpat tika pasniegtas trīs specbalvas: Rēzeknes Centrālās bibliotēkas direktore Ruta Suseja savu balvu (mūžīgo kalendāru no koka) pasniedza Līvijai Liepdruvietei; “Vietējās Latgales Avīzes” redaktore Viktorija Nečajeva savu balvu (sadzīvē noderīgu gudrības simbolu pūcīti) pasniedza Anitai Vaivodei no Aglonas. Bet no avīzes redakcijas bija vēl viens pārsteigums, – abonementi 3 mēnešiem, un tos saņēma Vērēmu bibliotēka un Rugāju bibliotēka.
Savukārt es, puslapiņas “Byusim Vītejī” veidotāja jau kopš 06.02.2015. un šīs radošās aktivitātes iniciatore Skaidrīte Svikša, dāvanās pasniedzu grāmatas: Kruķu bibliotēkas vadītājai Anitai Laizānei grāmatu “Syltuo mola”, bet latgaliešu valodas mācību grāmatu “Skreineite” – Maltas vidusskolas skolotājai Nellijai Krasnobajai pateicībā par 18 bērnu iesaisti. Savu specbalvu – T-krekliņu ar aicinājumu “Byusim vītejī sovā zemē un volūdā” – nolēmu atstāt RCB direktorei, uzsverot, ka katram ir savs ceļš uz latgaliskumu un bibliotēkas direktorei tas ir bijis izlaušanās no bērnībā piedzīvotā “vajag runāt un rakstīt pareizi”. Visu cieņu, tāpēc vēlu arī turpmāk uzturēt bibliotēkā latgalisko gaisotni un krekliņu ģērbt pasākumos kā aicinājumu citiem.
Pateicoties RCB direktorei un “Vietējās Latgales Avīzes” redaktorei, Valentīnam Lukaševičam un Edītei Husarei (SIA ”LGSc”), balviņas tika sarūpētas praktiski visiem dalībniekiem. Par diplomiem, pateicībām un balvām interesēties, rakstot uz e-pasta adresi rezcb@gmail.com, lai vienotos par to saņemšanu.
***
Pasākuma noslēgumā dalībnieki vēlreiz tika aicināti pievērsties salikumu veidošanai. Sadaloties divās grupās, viņiem tika piedāvātas visas latgaliešu grāmatas, kas pieejamas RCB, un to nosaukumus vajadzēja izmantot, lai papildinātu dažus teikumus. Rezultāts arī sanāca interesants: Šudiņ es jiutūs kai Latgaļu dzīsminīks. Labi byutu, jo maņ byutu Zemes sōļs un Pistacejis. Kotru nakti es sapņoju par Mozū princi. Latgolai vajag vairōk Jaunūs skūlōtōju. Rēzeknē iz īlys redzieju Pyura skreini. Pasaverit pa lūgu, īraudzēsit Alisi breinumu zemē. Grybātūs, lai Lementars ir kotrā sātā. Jo Kōzas, tod kotru dīnu. Nūpierc Dīva dōrza pučeitis i apsveic draugu. Saeimys zalā ir daudz Vuškeņu iz pļovys un Nazinis. Vielejam jiusim vysim Goreigō spāka olūtu.
Maruta Latkovska aicināja visus “vuiceitīs i vēļreiz vuiceitīs”, jo jau tik daudz laika ir palaists garām, bet mums ir visas iespējas apgūt savu senču valodu, literatūru un lasīt tik daudz grāmatu, kas ir unikāla bagātība. Leposimies ar to, un lai aizvadītā radošā aktivitāte ir labs atgādinājums tam, ka uz grāmatām var palūkoties arī no cita skatupunkta.
***
Es tycu, ka latgalīšu grōmotys runōja, runoj i runōs! Klauseisimēs i fiksēsim jūs gudreibys ari iz prīšku!
Skaidrīte Svikša