Latvijā cūkgaļas cena joprojām saglabājas kritiski zemā līmenī, informēja Latvijas Cūku audzētāju asociācijas (LCAA) valdes locekle Dzintra Lejniece. Viņa skaidroja, ka kopš šī gada sākuma cūkgaļas cena ir samazinājusies vēl par 14,4 %. Situāciju nozarē vēl vairāk pasliktina pieaugošās ražošanas izmaksas – turpina pieaugt gan lopbarības, gan elektrības un gāzes cenas.
Pašizmaksa cūkgaļai patlaban par saražoto dzīvsvara kilogramu ir 1,4 eiro, savukārt pārdošanas cena svārstās no 0,65 līdz 1,1 eiro kilogramā. Dz. Lejniece arī uzsvēra, ka kopš 2020. gada septembra vidus cūkgaļas iepirkuma cena ir nepārtraukti pazeminājusies, izņemot nelielu pieaugumu 2021. gada nogalē, un joprojām saglabājas kritiski zemā līmenī. “Diemžēl dažas no saimniecībām kritiskās situācijas dēļ ir bijušas spiestas daļēji apturēt ražošanu,” piebilda asociācijas pārstāve.
Vienlaikus Lejniece piebilda, ka cūkkopība ir nozare, kuru nevar apturēt vienkārši “aizslēdzot kūts durvis”. Ražošanas procesa apturēšana prasa apmēram sešus mēnešus, kas nepieciešami, lai dzīvnieku likvidācijas process būtu humāns un atbilstu labturības standartiem. “Zinot ekonomikas likumsakarības, periodiskās tirgus svārstības, neviens uzņēmums steigā šādus lēmumus nepieņem,” sacīja Lejniece, atzīmējot, ka esošā cūkgaļas tirgus krīze ilgst jau 15 mēnešus. Ilgstošās negatīvās naudas plūsmas dēļ uzņēmējiem nav iespējams veikt regulāros maksājumus budžetā un norēķināties laikus ar partneriem par piegādātajām precēm vai pakalpojumiem.
“Nekavējoties nepieciešams valdības atbalsts, lai neļautu sagraut nozari lielajā Eiropas Savienības (ES) tirgus cīņā,” uzsvēra Dz. Lejniece. Vaicāta par iemesliem, kādēļ cūkkopības nozarē ir krīze, Dz. Lejniece minēja, ka šobrīd cūku audzētājiem Latvijā nav iespējams realizēt saražoto produkciju pat par zemāku cenu nekā pašizmaksa, jo vietējo tirgu pārpludinājusi lētāka cūkgaļa no citām ES dalībvalstīm, kā arī situāciju negatīvi ietekmē Polijas valdības pieņemtie nodokļu atvieglojumi. “Latvijā ražotās cūkgaļas apjoms ir salīdzinoši neliels, tāpēc Latviju nav pamats vainot pārprodukcijā kopējā ES gaļas tirgū,” viņa piebilda.
Tāpat Dz. Lejniece ir informēta, ka pagājušajā pirmdienā (17. janvārī) Eiropas Komisijas (EK) lauksaimniecības komisārs Janušs Vojcehovskis tikās ar zemkopības ministru Kasparu Gerhardu, un skaidroja, ka pašlaik nebūtu lietderīgi iedarbināt ES līmeņa atbalsta pasākumus, jo tie nenesīs cerēto uzlabojumu visvairāk cietušajām valstīm un saimniecībām. Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards jau decembrī vērsās pie ES lauksaimniecības komisāra Vojcehovska, prasot EK atbalstu Latvijas cūkkopības nozarei, kas ir nonākusi kritiskā situācijā.
Lai arī komisārs uzsvēra, ka labākais risinājums dalībvalstīm būtu izmantot Pagaidu regulējuma valsts atbalsta pasākumiem sniegtās iespējas, ar ko atbalsta ekonomiku pašreizējā Covid-19 uzliesmojuma situācijā, tomēr Latvijas premjerministra Krišjāņa Kariņa un Valsts kontroles nostāja līdz šim bijusi, ka nozarei nav kovida ietekmēta rentabilitātes situācija un atbalsts nepienākas.
“Mēs lūdzam ārkārtas atbalstu Latvijas cūkgaļas audzētājiem, lai segtu milzīgos zaudējumus un saglabātu Latvijai nozīmīgu tautsaimniecības nozari,” sacīja Dz. Lejniece. Ņemot vērā ES lauksaimniecības komisāra ieteikto valsts atbalstu, Zemkopības ministrija patlaban strādā pie atbalsta mehānismiem krīzē nonākušajai cūkkopības nozarei, bet, kad būs risinājumi, no ministrijas pārstāvjiem konkrētas atbildes nav.