“Vai vari iedomāties sevi kā mālu? Kāds tas būtu – sauss, mitrs, derīgs, lai to veidotu? Kādā krāsā?” (No meditāciju grāmatas “Aicinājums”).
Tuvojoties Latvijas valsts dzimšanas dienai, iedomājam tos, kuri ar darbu un talantu dara Latviju stipru un mūžīgu. Šoreiz stāsts ir par Silajāņu apkaimes keramiķiem, ar kuriem lepojas Preiļu novada ļaudis un pārējā Latgale. Pēc grāmatas “Latgales keramika” autora Jāņa Pujata (1925–1988) aplēsēm, vēl pagājušā gadsimta vidū Silajāņu iedzīvotāji varēja nosaukt gandrīz 200 šīs apkaimes keramiķu vārdus. Viņi stāvēja pie Latgales keramikas šūpuļa. Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzeja vadītāja Tekla Bekeša un izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja Silvija Ivanovska sarunā ar “Vietējo Latgales Avīzi” bija vienisprātis, ka bez Silajāņu keramiķu, tostarp bez Polikarpa Čerņavska pienesuma Latgales keramika nekļūtu par to fenomenu, kas ir novērtēts ar apbalvojumiem un kas stāsta par Latgali un tās cilvēkiem ārpus novada robežām...