2018. godā, dūdūtīs iz Londonys gruomotu tiergu, latvīši sevi izavēlēja prezentēt kai introvertu rakstnīku naceju ar kampaņu "#iamintrovert" ("Es asmu introverts"). Man grybātūs pībiļst, ka latvīšus varātu saukt ari par dzejisku naceju. Kotram byus kaidys eipaši meilys dzejis ailis, palykušys atmiņā vēl nu skūlys laikim. Kotrs varēs nūcitēt koč divrindeiti nu kaidys tautysdzīsmis voi nūdunguot kaidu dzīsmē puortopušu dzejis pantu, i, dūmojams, kotrs varātu uzraksteit, ka ni kritiku viertejumā augstvierteigu dzeju, tod vysmoz apsveikumu vuorda dīnā voi jubilejā, voi kaidu jūku pantu.
Rudins i Dzejis dīnys līkās divys tik pošsaprūtamai tyvys i nanūškiramys lītys. Publisku dzejis lasejumu tradiceja aizasuokuse vaira kai pyrms pusgodsymta – 1965. goda 11. septembrī, pīmynūt Raiņa symtū dzimšonys dīnu i atkluojūt jam veļteitū pīminekli parkā, kas niu teik saukts par Esplanādi.
Bet ari bez tuo rudins, munupruot, ir pats eistais laiks, kod nadaudz pīstuot – visi lelī dorbi apdareiti i ari dobā pamozom īsastuoj mīrs – i ļautīs melanholejai, ļautīs introvertumam, kod gribīs sazarytynuot kai susuram voi ežam kruosainu lopu skaudzē. Tys ari eistais laiks, kod ļaut viejam izpluinēt motus i dvieseli. Leitam puorvieršūt skotu aiz lūga pasteļtūņu akvarelī, ļautīs saulei, kuru duovynoj saulispuče muola vāzē i speideigi gluds kastaņa bumbuls kuldā. Rudins ir eistais laiks atsaļaut byut dažaidam i pretruneigam. Eistais laiks atvēlēt šalteņu dzejai – storp ziņom, vysaidu žanru romanim, škītamai i eistyn nūdereigys informacejis bluočim. Ļaut itim eisajim voi drupeit garuokajim kaida cyta cylvāka sajiutu uzplaiksnejumim izgaismuot kaidu, īspiejams, pošam da šam nazynuotu šķautni voi styureiti.
Itūgod Dzejis dīnuos tyka eipaši pīdūmuots par auditorejis paplašynuošonu – kur nūdrūšynuots surdotulkuojums, kur pasuokumi puorraideiti interneta tīšraidēs, lela daļa pasuokumu organizāti uorpus telpu.
Ari mes nuokam pi jiusu, myusu meilī laseituoji, ar nalelim Dzejis svātkim – uzrunojūt vairuokus dzejnīkus i dzejneicys, uzdūdūt jim puors vaicuojumu i aicynojūt pasadaleit ar kaidu jim pošim tyvu dzejūli, kurs praseitīs prosās tikt publycāts i nūnuokt pi jiusu. Tod nu – īsakuortojit ārtai, i baudit – lai kotram atsarūn eistuos ailis, kas uzrunoj, īdvasmoj voi līk aizadūmuot!