Skaidrīte Svikša
Pēdējā laikā šo pateicību debesīm esmu sūtījusi divreiz. Pirmoreiz, kad lietus svētīja zemi pēc ilgā sausuma. Otrreiz – 1. septembrī, kad tas tomēr nelija un ļāva manam 1. klases skolēnam izbaudīt pirmā skolas zvana skaņas laukumā pie skolas, nevis zālē, kā to paredzēja “plāns B”... Paldies, lietutiņ, ka neatnāci!...
Avīze: