Mīluļa CV: Manas divas kaķu dāmas – Harisa un Mika
Man ir divas lolojamas kaķenītes – Harisa un Mika. Abas ir pilnīgi atšķirīgas gan pēc rakstura, gan dzīvesveida, un katrai ir savs īpašais stāsts par to, kā viņa ienāca mūsu ģimenē.
Harisa – melnā kundzīte ar slavenu vārdu
Harisa ir mūsu melnā, pūkainā kaķenīte, kurai jau ir 16 gadi. Bet viņas stāsts sākās pavisam citādi, nekā bijām iecerējuši.
Bija doma iegādāties pelēku, pūkainu kaķēnu – tādu kārtīgu puisīti. Taču tad ar dēlu sākām domāt, vai mums to kaķīti vispār vajag. Kad sazinājāmies ar kaķēnu saimnieci, viņa teica: “Bet jūs viens kaķītis taču gaida!” Nu, ko lai dara? Aizbraucām pakaļ.
Un ko mēs redzam? Saimniece nes ārā melnu, pūkainu kaķēnu! Sirds sažņaudzās – nu, kā tu no viņa atteiksies? Taču mūsu noskatīto pelēko kaķēnu kāds jau bija paņēmis. Tā nu braucām mājās ar melnu pūkainīti.
Tajā laikā televīzijā gāja šovs “Talantu fabrika” vai kaut kas tamlīdzīgs. Mēs bijām lieli šī raidījuma fani, jo tur aizkulisēs notika visādi jautri un smieklīgi atgadījumi. Bija kāds dalībnieks ar īpaši smieklīgu balstiņu, kuru sauca Hari. Tā nu arī mūsu kaķēnu sākām saukt par Hari.
Pagāja kāds laiciņš, līdz atnāca brāļa sieva un paziņoja: “Tas taču nav Haris! Tā ir meitene!”
Mēs bijām šokā! Divus mēnešus jau bijām saukuši: “Hari, Hari, Hari!” Ko nu darīt? Bet arī šai problēmai atradās risinājums.
Televīzijā tolaik bija kāds raidījums, kurā vadītāji viesojās pie slaveniem cilvēkiem. Kādā no raidījumiem ciemojās pie grupas “Prāta Vētra” mūziķa Jāņa Jubalta, kuram bija Siāmas kaķis vārdā Hariss.
Un mēs sapratām – tas ir īstais vārds! Tā mūsu Hari pārtapa par Harisu.
Tagad, kad ASV politikā parādījās arī Kamala Harisa, mēs ar lepnumu varējām teikt: “Redz, kāda mums slavena kaķene – ar slavenu vārdu!”
Bet, ja nopietni, Harisa ir īsta kundzīte. Viņai ir ļoti nopietns raksturs, un viņa ir mazliet bailīga, kad iziet ārā. Tomēr citi kaķi no viņas, šķiet, baidās vairāk nekā viņa no viņiem. Mēs smejamies – tiklīdz Harisa iziet pagalmā, pārējie kaķi kaut kur pazūd. Laikam jau viņas nopietnais skatiens un cienījamais vecums dara savu!
Harisa ir tāda apdomīga dāma, kas nesteidzas nekur. Viņa lēnām iet pa pļavu, vēro apkārtni un dzīvo savā ritmā. Galu galā – 16 gadi jau ir cienījams vecums!
Un ēdienkarte? Te nu gan nekādu kompromisu nav. Harisa ēd tikai svaigu, mazos gabaliņos sagrieztu vistas fileju vai svaigas vistas akniņas. Nekādas citas izsmalcinātas izvēles viņai nav vajadzīgas.
Tāda ir mūsu melnā, nopietnā un mazliet noslēpumainā Harisa!
Mika jeb Mihaela – mazais enerģijas kamoliņš
Bet tad mūsu ģimenē ienāca Mika, kuru reizēm saucam arī par Mihaelu.
Šoreiz pie otra kaķa ļoti gribēja tikt vīrs. Viņam gribējās pašam savu kaķīti, tāpēc mēs devāmies uz Krāslavas novadu, lai izvēlētos jaunu ģimenes locekli.
Tur bija divi vai trīs kaķēni, un es vīram teicu: “Nu, izvēlies!”
Viņš skatījās uz kaķēniem, bet mūsu Mika uzreiz piesaistīja uzmanību. Viņa bija ļoti skaista, ar tādu kā rozīgu, maigu nokrāsu. Turklāt viņa bija ļoti vērīga, visu pētīja un izrādīja lielu interesi par apkārt notiekošo.
Mikai ir raibs kažociņš ar lielu, izteiksmīgu plankumu uz sāniņa. Iepriekšējā saimniece par viņu teica: “Nu, šis gan ir īpašs kaķis!”
Tā mēs savu Miku arī paņēmām.
Kad atvedām viņu mājās, nabaga kaķenītei bija tik daudz blusu, ka nācās viņu mazgāt atkal un atkal ar speciāliem šampūniem.
Un tad atklājās vēl viens pārsteigums!
Kad kaķenīti beidzot bijām izmazgājuši, skatāmies – kur palicis viņas rozīgums? Izrādās, iepriekšējā saimniece bija kaķenīti tik pamatīgi sapūderējusi, ka viņas kažociņš izskatījās kā caur maigu, pasteļkrāsas filtru.
Tā nu mūsu skaistā, rozīgā Mika pēc mazgāšanās atguva savu īsto izskatu.
Tagad Mikai ir pieci gadi, un viņa ir pilnīgs pretstats Harisai.
Ja Harisa mierīgi un pārdomāti iet pa pļavu, tad Mika ir kā mazs sienāzītis, kas skrien, lec, pēta un visur grib būt pirmā. Viņa ir jautra, ziņkārīga, aša un ļoti aktīva medniece.
Pavasarī un vasarā, kad dzīvojam vasarnīcā, Mika gandrīz katru dienu mums nes pa vairākām pelēm. Un ne jau tāpat vien – viņa tās atnes atrādīt! Laikam jau grib, lai mēs novērtējam viņas mednieces talantu. Šovasar viņa trīs reizes ir ienākusi istabā ar putnu. Un vienā no šīm reizēm bija nomedījusi pat lielu vārnu! Kā viņai tas izdevās, man joprojām nav skaidrs. Tur laikam jābūt gan veiklībai, gan drosmei, gan īpašam mednieces talantam.
Mika ir īsta piedzīvojumu meklētāja, un viņas ikdienā garlaicībai nav vietas.
Taču, kad dzīvojam dzīvoklī, Mika ārā neiet. Toties viņai ir savs novērošanas punkts – balkons un palodze.
Tur viņa var stundām sēdēt, vērot apkārtni un kontrolēt visu, kas notiek pagalmā. Neviena kustība, neviens garāmgājējs un neviens putns nepaliek nepamanīts.
Arī ēdiena ziņā Mika ir diezgan noteikta – viņai garšo vai nu pašas sagādātais svaigais medījums, vai sava sausā barība. Mikai arī patīk ūdens, kad viņa pa ūdens traukiem ar ķepām ņemas, tad pludo visapkārt.
Tāda nu ir mūsu Mika – maza, ātra un enerģiska medniece ar lielu interesi par visu pasauli!
Evita Jagža (Līvāni)
