18. martā Rīgā norisinājās Latvijas 2023. gada ziemas čempionāts lietišķajā šaušanā, kurā startēja Valsts robežsardzes izlase desmit dalībnieku sastāvā.
Valsts robežsardzes izlasei izdevās izcīnīt vairākas godalgas – vingrinājumā «DP-3» vīriešu grupā otrais ir Ivans Iščenko (Ludzas pārvalde), trešais – Vitālijs Ščolkins (Ludzas pārvalde), savukārt sieviešu grupā pirmā ir Edīte Barsova (Viļakas pārvalde). Vingrinājumā «DP-4» vīriešu grupā trešais ir Edgars Urtāns (Valsts robežsardzes koledža), savukārt sieviešu grupā pirmā – Edīte Barsova (Viļakas pārvalde).

13.–18. martā Rīgā, Banku Augstskolas telpās notika Latvijas jauniešu čempionāts klasiskajā šahā, kurā piedalījās 117 zēni un meitenes. Sacensības tika aizvadītas sešās vecuma grupās no U-8 līdz U-18 gan zēniem un meitenēm.
Zēni spēlēja pēc apļa sistēmas pa 10 finālistiem katrā vecuma grupā, savukārt meitenēm formāts bija atšķirīgs dalībnieču dažādā skaita dēļ. Sacensības visās vecuma grupās tika spēlētas ar laika kontroli 90 minūtes partijai. Visās grupās tika skaitīts starptautiskais klasiskā šaha reitings.

Šonedēļ nelielā mājputnu novietnē Lietuvā konstatēts augsti patogēnās putnu gripas (H5N1) uzliesmojums. Pirms divām nedēļām putnu gripu atklāja arī mājputnu novietnē Igaunijā. Latvijā augsti patogēnā putnu gripa līdz šim ir konstatēta tikai savvaļas ūdensputniem.

Kijivas kara administrācija kopā ar Ukrainas karavīriem novāc daļu aizsprostojumu, kas galvaspilsētā tika uzslieti pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī.
Pēc Krievijas pilna mēroga kara sākuma vairākos Kijivas rajonos tika izveidoti betona bloku un smilšu maisu aizsprostojumi, izrakti ierakumi, uzbūvētas blindāžas.
Tā kā tiešu kaujas darbību draudi Kijivā šobrīd ir minimāli, aizsprostojumu sistēmu nolemts mainīt.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ceturtdien, 16. martā, ieradies oficiālā vizītē Ukrainā, kur galvaspilsētā Kijivā tiksies ar Ukrainas augstākajām amatpersonām.
Kopš pagājušā gada 24. februāra, kad Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, šo valsti vairākkārt apmeklējis Valsts prezidents Egils Levits un citas Latvijas amatpersonas, bet Kariņam šis ir pirmais brauciens uz Krievijas izraisītā kara plosīto Ukrainu.

Daugavpils reģionālajā slimnīcā strādā vairāk nekā 20 dažādu nozaru ārsti, ārstu palīgi un medmāsas

Putina kara dēļ Ukrainu bija spiesti pamest mediķi, un daudzi ir atraduši patvērumu un darbu Latgalē, tostarp Daugavpils reģionālajā slimnīcā. Tās valdes priekšsēdētājs Grigorijs Semjonovs “Vietējai Latgales Avīzei” teica, ka viņi visi ir profesionāļi, tāpēc liels atbalsts nozarē, kas šobrīd cieš finansiālu krīzi.

Aizvadītās nedēļas nogalē konkursa “Laukiem būt!” finālā noskaidrotas labākās lauku jauniešu biznesa idejas no visas Latvijas trīs konkursa kategorijās.

1. martā Rēzeknē norisinājās Latgales senioru literārās jaunrades prozas konkursa “Sapņi un piepildījums” noslēguma pasākums. Prozas konkursā augstu novērtētas Ludzas novada biedrības “Līdzdalībai nav vecuma” dalībnieces Anna Ķipļuka un Natālija Lavrenoviča, iegūstot godalgotas vietas. Konkursu organizēja Latgales Reģionālā pensionāru apvienība. 

10. martā aizsardzības nozares vadība tikās ar Latvijas darba devējiem – uzņēmumu un pašvaldību iestāžu pārstāvjiem, lai pateiktos par viņu atbalstu un ieguldījumu Zemessardzes stiprināšanā 2022. gadā. Svinīgā pasākuma laikā Ludzas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs saņēma Aizsardzības ministrijas Atzinības rakstu par Ludzas novada pašvaldības izrādīto atbalstu Zemessardzei. Apbalvojumu pasniedza aizsardzības ministre Ināra Mūrniece, Latvijas armijas komandieris Ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Zemessardzes komandieris pulkvedis Kaspars Pudāns. 

12. martā Ludzas kultūras namā aizvadīta Ludzas novada vokālo ansambļu skate “Bolss 2023”. Ansambļi izpildīja divas dziesmas – vienu pēc brīvas izvēles un vienu a cappella. Kolektīvu sniegumu vērtēja žūrija, kuras sastāvā bija Ludzas Mūzikas pamatskolas direktore Lolita Greitāne, Kārsavas Mūzikas un mākslas skolas direktore Vera Krišāne un Zilupes Mūzikas un mākslas skolas direktore Vera Doreiko-Sinkeviča. Vokālos ansambļus vērtēja 50 ballu sistēmā pēc šādiem kritērijiem: mākslinieciskais un tehniskais sniegums, vokālā kultūra, stila izjūta un kopējais iespaids.