Preiļu sieram – 50. Vēsturisks atskats fotogrāfijās

Pirms 50 gadiem, 1972. gada 30. novembrī ekspluatācijā tika nodota Preiļu siera rūpnīca. No tā laika uzņēmuma un Preiļu pilsētas un arī novada (agrāk rajona) attīstība ir bijusi ar to nesaraujami saistīta. Preiļu siera rūpnīca allaž ir piesaistījusi augsti kvalificētus piena pārstrādes nozares darbiniekus, aktīvi iesaistījusies Preiļu kultūras un sabiedriskajā dzīvē. Gan rūpnīcas teritorija, gan dzīvojamo ēku mikrorajons ir daļa no Preiļu pilsētas sejas un arī asinsrites. Pateicoties tādiem vadītājiem un lielām personībām kā Pēteris Zukuls un Jāzeps Šņepsts, rūpnīca ir nesusi un turpina nest Preiļu vārdu pasaulē, vienlaikus ieviešot Preiļos pasaules līmeņa modernas ražošanas tehnoloģijas un uzturot augsta standarta darba kultūru.

  • 1972. gadā kā valsts uzņēmuma “Daugavpils piena kombināts” struktūrvienība izveidota “Preiļu siera rūpnīca”. 30. novembrī rūpnīca tika nodota ekspluatācijā, un par tās direktoru apstiprināts Pēteris Zukuls (1929–2002).
  • Preiļu siera rūpnīcas kompleksa celtniecības darbu kopskats, PVLMM krājums
  • 1981.–1983. gadā notika siera ceha rekonstrukcija un uzstādītas automatizētās dāņu firmas “Passilac” siera “Čedars” ražošanas līnijas.
  • Siera rūpnīcas direktors Pēteris Zukuls kopā ar dāņu kolēģiem, apskatot govju ganāmpulku Preiļu rajonā. 1980. gadi, PVLMM krājums
  • Preiļu siera rūpnīcas darbinieki. No kreisās: laboratorijas vadītāja Aina Pastore, izejvielu tehnoloģe Marija Lavrinoviča, bakterioloģe Valentīna Greiža, arodbiedrības priekšsēdētājs Jānis Timošenko, vecākā sviesta meistare Marija Dzene, galvenā tehnoloģe Anna Erta, direktora vietnieks Jānis Pastars. 1980. gadu vidus, PVLMM krājums
  • Jau no rūpnīcas pirmsākumiem uzmanība tika pievērsta tam, lai darbinieki tiktu nodrošināti ar dzīvojamo platību. Rezultātā Preiļos blakus rūpnīcai izveidojās tā sauktais Siera rūpnīcas mikrorajons.
  • Preiļu siera rūpnīcas dzīvojamais masīvs. 1983. gads, PVLMM krājums
  • 1986. gadā rūpnīca tika atdalīta no Daugavpils piena kombināta un pievienota Preiļu rajona agrofirmai “Krasnij Oktjabrj (Sarkanais Oktobris)” (vēlāk mainīts nosaukums uz paju sabiedrība-agrofirma “Turība”).

Kolhoza “Krasnij Oktjabrj” slaucamo govju ganāmpulks. 1980. gadi, PVLMM krājums

  • 1991. gadā Preiļu siera rūpnīca tika atdalīta no “Turības”. 1991. gada 8. oktobrī rūpnīca reģistrēta LR Uzņēmumu reģistrā kā valsts uzņēmums “Preiļu siera rūpnīca”. 1994. gada 14. aprīlī uz valsts uzņēmuma “Preiļu siera rūpnīca” bāzes tika dibināta akciju sabiedrība “Preiļu siers”. Par sabiedrības īpašniekiem kļuva piena ražotāji, piena piegādātāji un uzņēmumā strādājošie. 1995. gadā par valdes priekšsēdētāju ieceļ Jāzepu Šņepstu. Uzņēmuma privatizācija tika pabeigta 1997. gadā.

Ražošanas vadītāja Anita Ciša siera cehā. 1990. gadu vidus, A. Cišas privātais arhīvs

  • AS “Preiļu siers” 1999. gada 19. martā kā viens no pirmajiem Latvijas piena pārstrādes uzņēmumiem saņēma LR Valsts veterinārā dienesta sertifikātu par atbilstību Eiropas Savienības (ES) direktīvas prasībām un tiesībām eksportēt produkciju uz ES dalībvalstu tirgu, un jau 2001. gadā kļuva par Latvijas lielāko siera eksportētāju.

2005. gadā ekspluatācijā tika nodota jaunā siera ražošanas līnija, PVLMM krājums

  • 2002. gada 24. augustā Preiļos pirmo reizi tika svinēti Siera svētki. Svētki pulcēja Latvijas siera ražotājus un izraisīja plašu interesi. Raiņa bulvāris šajā dienā tika pārdēvēts par Siera ielu. 2003. gada 23. augustā Siera svētkus Preiļos apmeklēja Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un, atzīmējot Preiļu pilsētas 75 gadu jubileju, tika atklātas sešām populārākajām Latvijas siera šķirnēm veltītas skulptūras, kā arī Edgara Janemana piemineklis sieram “Siera dimants”. Šobrīd siera skulptūras izvietotas AS “Preiļu siers” rūpnīcas teritorijā. 

AS “Preiļu siers” kolektīvs pirmajās Latvijas siera dienās Preiļos. 2002. gada 23. augustā, A. Cišas privātais arhīvs

  • Līdz ar nemitīgajiem ieguldījumiem attīstībā un veiktajiem modernizācijas pasākumiem svarīga uzņēmuma saimnieciskās darbības iezīme ir ražošanas apjomu pieaugums. Arī 2022. gadā sabiedrība joprojām ir 100 % Latvijas kapitāla uzņēmums.

Par godu Preiļu siera rūpnīcas 50 gadu jubilejai Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs šogad ir izveidojis vides stendizstādi “Preiļu sieram – 50. Piena ceļš. Izaugsmes ceļš.”, kas apskatāma skvērā pie Preiļu kultūras centra Raiņa bulvārī 28.

 

Ilona Vilcāne, Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja speciāliste vēstures jautājumos

Informācija sagatavota, izmantojot PVLMM, AS “Preiļu siers” un tās darbinieku sniegtos materiālus