“Pasaki man, kas ir tavs draugs, un es pateikšu, kas esi tu.” Tā dažreiz mēdz teikt cilvēki.
Sabrina ir mīļa, bezgala uzticīga un brīnumjauka vācu aitu šķirnes meitenīte. Viņa vēl ir pavisam jauna, 30. maijā palika tikai gadiņš.
Sabrina mūsu ģimenē ir trešais suns. Tā kā vecuma dēļ aizsaulē aizgāja Emira, tad visai drīz mūsu ģimenē uzradās Sabrina. Mēs viņu iegādājāmies pie ļoti gudras un atbildīgas saimnieces, kura neatdos jebkuram savus mīluļus, bet sākumā par nākamajiem saimniekiem ievāks informāciju, kādi viņi ir, vai mīlēs sunīti un rūpēsies.
Kad aizbraucām izvēlēties kucēnu, pie manis pieskrēja mazulīte, kuru mēs arī paņēmām. Arī viņa sākumā izvēlējās mani. Bet tā kā vīrs Ernests ved viņu uz skolu, baro, tad pirmā vieta tika ierādīta viņam. Jo suņiem tā ir, ka kāds ir viņu īstais saimnieks, kuru tie klausa no pusvārda, un tad pārējie.
Mūsu sunīte ir ļoti gudra, lai arī viņai ir tikai viens gadiņš. Ko tik viņa neprot: sēdēt un stāvēt, dot abas ķepas un gulēt, astoņnieks un māja, atnest jebkuru lūgto mantu, lēkt pāri barjerai un atrast bumbu, paklanīties utt. Visas “gudrības” pat nevar nosaukt! Tas viss ir tādēļ, ka viņa trīs reizes nedēļā apmeklē suņu skolu. Mūs apmāca profesionāli suņu pedagogi Tatjana un Leonīds, par ko sakām viņiem lielu paldies!
Bet nedomājiet vis, ka mums viss ir tik spoži! Kā jau kucēns, Sabrina dažreiz dara arī blēņas: verandā nograuztas palodzes, sagrauztas čības, nogāzti puķu podi, jo ziemā un sliktā laikā dzīvo mājās. Labākais draugs taču aukstumā un lietū nedzīvos ārā voljērā! Ja par blēņām sabārs, tad var iespītēties un neēst. Bet piedots tiek itin viss! Jo grūti izstāstīt, cik daudz pozitīvas enerģijas dod mūsu mīļā sunīte! Viņa ārstē un uzmundrina. Sabrina mūsu ģimenē ienes ļoti daudz prieka un laimes. Protams, lielākais prieks ir mūsu pieciem mazbērniem. Puikas spēlējas ar Sabrinu, un tas viņai ļoti patīk. Viņi var raustīt aiz ķepiņām un paknibināt deguntiņu, bet Sabrina neņem ļaunā, viņai pašai par to liels prieks!
Bez šaubām, kā jau pienākas, –Sabrinas pienākums ir sargāt māju, ko viņa ar lielu atbildības sajūtu dara.
Liela draudzība Sabrinai ir ar mūsu otro ģimenes locekli kaķīti Minku – baltu un mīļu pūkainīti. Sabrinai patīk Minku samīļot, ar zobiņiem paknaibīt. Tas gan Minkam ne visai patīk, un tad Minka mūk! Jums būtu jāredz, kāds “brizdu brazdu” notiek!
Vārds šķirnes suņiem vienmēr tiek dots piedzimstot. Jaunie saimnieki to var mainīt, taču mums šķita, ka vārds Sabrina ir ļoti piemērots mūsu sunītei, un mēs to nemainījām.
Es varu apgalvot, ka suņuki patiesi uzlabo mūsu, cilvēku, dzīvi, padara to krāsaināku, priecīgāku un laimīgāku. Vienīgi aicinu – ja esat pieņēmuši savā ģimenē četrkājaino draugu, lūdzu, nekad to nepametiet, izturieties pret viņu labi, mīliet! Jo, kā teicis rakstnieks Antuāns de Sent-Ekziperī: “Jūs esat atbildīgi par to, kuru esat pieradinājis!”.
Laimīgie Inese un Ernests (Augšdaugavas novadā)