Šīsnedēļas sākumā ziemāju sējumu stāvoklis Latvijā kopumā bija apmierinošs, tomēr vietām laukus ir nācies pārsēt. To ietekmēja pavasara sausums, bet izaicinājums bijis arī pareizākās mēslošanas izvēle, ņemot vērā šībrīža minerālmēslu ievērojamo sadārdzinājumu, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālistu veiktie lauku apsekojumi. Ne vien pa reģioniem, bet pat pa saimniecībām ziemāju stāvoklī vērojamas lielas atšķirības, jo sējumus ietekmējušas arī zemās gaisa temperatūras maija sākumā.
LLKC Rēzeknes biroja augkopības konsultante Anita Dzene atzīmēja, ka Rēzeknes pusē ziemāju attīstība kavējas vidēji par 10 dienām. “Ir saimniecības, kurās nācies pārsēt ziemas rapsi, jo to nopostījuši meža zvēri. Atsevišķos laukos bija vērojama augu “izkrišana” 20–30 % apmērā, tomēr tie ir saņēmušies un zied,” komentēja A. Dzene, piebilstot, ka ziemas kvieši kopumā izskatās labi, bet ziemas mieži citus gadus bijuši labāki.
Tāpat arī LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis norādīja, ka Kurzemē un vietām Zemgalē jūtama sausuma ietekme. Vizuāli redzams, ka ir lauki, kas saņēmuši pietiekamu mēslojuma devu, bet nereti sastopami lauki, kuros ievērojami trūkst slāpekļa mēslojuma. Tomēr, atgriežoties mitrumam un siltumam, lauki visā Latvijā izskatās daudz labāk un ir atguvuši tiem raksturīgo krāsojumu. Tāpat zemā gaisa temperatūra pavasarī aizkavējusi veģetāciju, īpaši Kurzemē un Zemgalē – pat par 7–10 dienām.
Zemā temperatūra maijā ietekmējusi arī ziemas rapsi – dažviet rapsim nav aizmetušies pirmie pāksteņi, citviet novērota rapša stublāja plaisāšana. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs atgādina, ka šobrīd aktīvi jāpievērš uzmanība slimību izplatībai ziemas kviešos, kā arī jāizvērtē slimību riski ziemas rapsī un jāveic slimību ierobežošana.