Septembris allaž asociējas ar skolas gaitu uzsākšanu – vieni uzsāk mācības 1. klasē, citiem tas jau ir izlaiduma gads, bet vēl citi jau devušies pretī lielajai dzīvei un uzsāk studijas, lai varētu īstenot savus sapņus. Tos sapņus, par kuriem mēdza sapņot, esot pavisam mazi vai jau nonākot vidusskolnieku statusā. 1. septembris uzjundī sirdī skolas laiku noskaņas arī tad, ja skolas laiks jau sen ir aiz muguras, pat ja tas ne pašu, ne savus bērnus nesauc sēsties skolas solā, vienalga šis datums iezīmē rudens atnākšanu un dažbrīd gluži neviļus liek aizdomāties par saviem skolas gadiem, par tiem, kuri uzsākuši mācības. Jāteic, šogad Covid-19 ir tas noteicošais spēks, kas ietekmē visu skolas dzīvi un mācību procesā iesaistītos. Cerams, ka, atceroties savu skolas gadu pieredzi, mūsdienu skolēni, izauguši lieli, no sava skolas laika spēs atcerēties arī ko labu, ne tikai Covid-19 haosu.
Tomēr stāsts ir par kaut ko citu, proti, dzīvojam tādā laikā, kad skolas nevis ceļ, bet gan aizver ciet. Labākajā gadījumā skola dzīvo tālāk, tikai ir mainījusi savu statusu, sliktākajā – šīs izglītības iestādes vairs nav vispār, tā paliek tikai darbinieku un absolventu atmiņās. Arī šogad reorganizācija ir skārusi vairākas Latgales skolas. Kā vēsta informācija Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā, tad likvidēta Jaunstrūžānu pamatskola (Rēzeknes novads), Dravnieku pamatskola (bijušais Riebiņu novads), Murmastienes pamatskola (Varakļānu novads), Medumu pamatskola (bijušais Daugavpils novads) pievienota Sventes vidusskolai, Pildas pagasta pirmsskolas izglītības iestāde (Ludzas novads) apvienota ar Pildas pamatskolu, Rēzeknes 6. vidusskola reorganizēta par Rēzeknes 6. pamatskolu, Audriņu pamatskola – par Audriņu pirmsskolas izglītības iestādi, J.Raiņa Daugavpils 6. vidusskola – par J.Raiņa Daugavpils 6. pamatskolu, Bērzpils vidusskola – par Bērzpils pamatskolu.
Valstī, kur tik daudz problēmu un valda tāds haoss tik nozīmīgās sfērās, laikam grūti prasīt cilvēkus, kuru rokās ir varas groži, pievērsties skolu jautājumam. Kāpēc reorganizējam? Jo nav skolēnu. Protams, ka šī atbilde ir skaidra ikvienam, bet žēl, ka nespējam paskatīties un līdz ar to arī dzīvot ilgtermiņā, meklējot problēmas sakni un pats galvenais – piedāvājot risinājumus. Ehhh… ko nu tur var darīt, ja laukos neviens negrib dzīvot, – var pasmīkņāt. Jā, taisnība, bet vai kāds ir papūlējies laukos radīt darbavietas, lai cilvēki atgrieztos un uzsāktu te dzīvot, vai kāds ir iedomājies novirzīt naudu atbalsta mehānismiem, lai lauku vidi padarītu pievilcīgu iedzīvotāju vidū?
Bērzpils vidusskola un Jaunstrūžānu pamatskola – divu skolu stāsti. Pirmā šogad kļuvusi par pamatskolu, savukārt otrā – likvidēta, bet tās telpās darbojas Dricānu vidusskolas struktūrvienība Jaunstrūžānu sākumskola, kurā mācās 1.–6. klases skolēni...