Projekts „Mazās pašvaldības pret Eiroskepticismu” tuvojas noslēgumam.

Sadarbības projekta, kurā piedalījās deviņas valstis (Portugāle, Rumānija, Bulgārija, Rumānija, Ungārija, Horvātija, Latvija, Slovēnija, Maķedonija un Serbija) laikā 19 mēnešos tika organizēti seši pasākumi. Latviju šajā projektā pārstāvēja Dagdas novada pašvaldība.

Pirmā, oficiālā projekta atklāšana un noslēgums notika Horvātijā. Nākamie pasākumi tika strukturēti kā publiskas debates, un projekta dalībnieki pauda savu viedokli par Eiropas Savienību (ES). Pirmās debates notika Portugālē, otrās – Rumānijā, trešās –Maķedonijā un ceturtās – Slovēnijā. Debatēs piedalījās dažādi cilvēki: skolēni, studenti, zemnieki, pensionāri, kultūras darbinieki, jaunatnes darbinieki. Projekta semināros bija aicināti Eiropas parlamenta deputāti.

Horvātijā, Novi Marofs, piedalījās Eiropas Parlamenta deputāte Ivana Maletica un Zagrebas Politikas zinātņu fakultātes profesors Nebojša Blanuša. Ar savām prezentācijām par eiroskepticismu – iemesliem un pētījumu rezultātiem – tika sniegtas zināšanas un veidots stabils projekta pamats turpmākajai darbībai.

Portugālē, Torre Novas seminārā Margarida Markesa, Portugāles parlamenta deputāte, sniedza savus priekšstatus par galvenajiem faktoriem, kas izraisa eiroskepticismu – zināšanu trūkums, kas noved pie neuzticēšanās (ja cilvēki nezina, kas ES ir un ko tā dara), vietējās politikas un mediju ietekme (caur sliktām ziņām tiek manipulēta sabiedrības uztvere), migrantu krīze un bailes no teroristu uzbrukumiem, BREXIT un apjukums parējās ES valstīs aiz tā, ekonomikas krīze (tā kā ES nebija izstrādāti instrumenti izejai no krīzes, tad katrai ES dalībvalstij jāmēģina atrast iespējas un izeju, kā pārvarēt krīzi pašai, korupcija, problēmas iekšzemes ražošanā un produkcijas noietā, solidaritātes trūkums krīzes laikā ( ne tikai starp iestādēm, bet arī starp cilvēkiem). Tikšanās Torre Nova bija īpaši vērsta uz Portugāli un viņu gudrību, kā vienu no vecākajām un pirmajām ES dalībvalstīm. Portugālei kopš iestāšanās ES bija grūts sākums. Daudzi uzskatīja, ka tās ir zaudētas iespējas, mazas ES naudas investīcijas un slikta politikas īstenošana. Portugāliešu uzticība ES strauji samazinājās, ņemot vērā cenu kāpumu krīzes laikā, algu samazināšanos un daudzu preču deficītu. Neskatoties uz to, portugāļi ir ļoti proeiropeiski. Mūsdienās Portugāles valdība cītīgi strādā ar sabiedrību, informējot viņus par to, kas tiek darīts un kāpēc.

Šis seminārs bija ar nosaukumu „Lai jūsu balsis skan”. Projekta dalībnieki diskutēja par šādiem jautājumiem: Vai ES finansējuma iespējas ir pietiekamas un adekvāti sadalītas–Jā vai nē? Par ES finansējuma iespējām grupās izskanēja viedokļi, ka līdzekļi ir pietiekami, bet nepietiekami sadalīti. Tie ir pārāk centralizēti. Mazas lauku vietas saņem mazāku finansējumu, nekā lielās pilsētas. Bez šaubām arī mazajiem lauku apvidiem būtu jāpiešķir vismaz minimāls finansējums, lai būtu vienlīdzīgas iespējas attīstībai. Tika pieminēta arī kontrole, kas ir ļoti stingra attiecībā uz projekta mērķu īstenošanu. Vai ES mums ļauj pietiekamu politisko neatkarību – jā vai nē? Jautājumā par politisko neatkarību sadalīja dalībniekus divās grupās. Vienā bija tikai portugāļu dalībnieki.Otrā grupā tikai ārzemju dalībnieki. Bija argumenti par JĀ: “Vairāk vai mazāk mums ir politiskā neatkarība, jo ES ir politiskas struktūras, kas ļauj mums paust savu viedokli. ES rīcībā ir mehānismi dažādu valstu pārstāvju ievēlēšanai. Horvātijas pārstāvji norāda, ka ES ietekme ir novedusi horvātus pie mazākās korupcijas un ekonomiskās izaugsmes. Tagad iestādes ir labākas nekā iepriekš.” .Bija arī pretargumenti jeb NĒ “Portugāļu dalībnieku domas: Pēdējos gados Portugālē tika pieņemti politiski lēmumu, kas portugāļu finansiālo stāvokli pasliktināja. Uz jautājumu „Kā mēs varam mainīt negatīvo uztveri par ES?” tika sniegti daži risinājumi: labāka iedzīvotāju informēšana vietējā un ES līmenī, izmantojot plašsaziņas līdzekļus.

Debates ar nosaukumu „Lai jaunos sadzirdētu” notika 2018. gada 6. un 7. jūnijā Bistritā, Rumānijā. Vairums dalībnieku bija tieši no tām valstīm, kas pievienojās ES pēc 2000. gada. Konference sākās ar interesantu prezentāciju, ko sniedza Monika Murejana, Bistritas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītāja. Viņas prezentācija sniedza pārskatu, kāda Rumānija bija pirms un pēc iestāšanās ES .Viņasprāt, ES uzlaboja dzīves uzplaukumu Rumānijā. Jau pirms pievienošanās ES rumāņiem bija augstākā līmeņa uzticība ES. Saskaņā ar Eirobarometra datiem, 2004. gadā rumāņiem bija vislielākā uzticība ES(74 %), tai sekoja lietuvieši (68 %) un ungāri (64 %). Eiropas vidējais rādītājs ES 25 valstīs bija 51 %. Latvijā 56 % iedzīvotāju mūsu valsts dalību Eiropas Savienībā vērtē kā “labu lietu”.

Dagdas novadā un katrā no projekta dalībvalstīm tika aptaujāti 20 dalībnieki. Uz jautājumu „Kā Tu uztver ES nākotnē?” Dagdas novadā 10 respondenti to uztver pozitīvi, astoņi respondenti atbildēja, ka viss paliks kā līdz šim, divi respondenti noskaņoti pret to negatīvi.

Murejanas kundze norādīja uz daudzām priekšrocībām, ko ir devusi dalība ES: iekšzemes kopprodukta augšana, Rumānijas ekonomikas struktūras uzlabošanās, Rumānijas produktu pieejamība Eiropas iekšējā tirgū , nozīmīgi uzlabojumi darba tirgus situācijā, iedzīvotāju skaita pieaugums, nabadzības un sociālās atstumtības rādītāju uzlabojumi, bezdarba mazināšana, vides aizsardzība un ilgtspējīga attīstība, lauksaimniecība un lauku attīstība, brīva cilvēku apgrozība – jaunieši var studēt ārzemēs –, Erasmus jaunajiem uzņēmējiem utt.

Semināra laikā dalībnieki sadalījās divās grupās: eiroskeptiķi un eirooptimisti. Jautājums, par kuru notika debates, bija “Eiropas Savienība – vienota tautu kopiena!”. Vispirms bija jāuzstājas eiroskeptiķu grupai. Dalībnieki diskutēja par dzīves līmeņa dažādību un attīstības nevienlīdzību Eiropas Savienības valstīs/ reģionos. Algu nevienlīdzība. Galvenais apgalvojums bija: “Ja mēs dzīvojam Eiropas Savienībā, kurā ir vienādi noteikumi, kāpēc mums visiem nav vienādi standarti un tiesības? Tas liek cilvēkiem apšaubīt ES nepieciešamību, jo viņi neredz labumu tieši. Mums visiem jābūt vienlīdzīgiem kā ES pilsoņiem.” No otras puses, eirooptimisti pauda pozitīvu viedokli šajā jautājumā. Norādot, kā ES nevar būt atbildīga par valsts attīstību, nav iespējams diktēt katrai valstij tikai ES politiku. Katrai valstij ir savs progress. ES to var veicināt, nosakot dažādus vispārējas politikas tiesību aktus. Tika pievienots vēl viens komentārs par labu ES: “Pastāv tendence „sūdzēties” par to, kā ES uzspiež likumus un kā mēs zaudējam suverenitāti kā valsts. Lai ES būtu veiksmīga, no vienas puses, mums jābūt kritiskiem pret sliktiem noteikumiem, lai redzētu, kas trūkst. No otras puses, mums jābūt atvērtiem un jāspēj saskatīt to pozitīvā ietekme. Tomēr kritikai ir jābūt visos līmeņos: vietējā, valsts un ES līmenī.

Debates ar nosaukumu „Ar citu viedokli” notika 2018. gada 19. un 20. septembrī Kruševā, Maķedonijā. Diskusijas bija par to, vai Maķedonijai ir jābūt ES vai nē? Galvenās atbildes par „JĀ” ietver: atvērtas robežas, atvērtu lielu tirgu precēm, lielāku ES līdzekļu pieejamību, iespējas cilvēkiem doties strādāt un studēt ārzemēs, vieglāku jaunu zināšanu un pieredzes apmaiņu un labāku infrastruktūras attīstību ar ES fondu palīdzību. NEVIENA grupa nenorādīja, ka tā ir pret Maķedonijas iestāšanos ES. No 2018. gada rudens Maķedonija saucas par Ziemeļmaķedonijas Republiku.

Debates ar nosaukumu „Mēs visi esam KOPĀ!” notika 2018. gada 7. un 8. decembrī Novo Mesto, Slovēnijā. Milans Brglezs, Eiropas Savienības Nacionālās asamblejas komitejas priekšsēdētāja vietnieks, sniedza pārskatu par Slovēnijas vietu ES kontekstā. Dalībniekiem tika prezentēti pieci scenāriji par ES turpmāko attīstību, kas tiek saukti arī par „Balto grāmatu”. Pirmais scenārijs liek domāt, ka nekas nemainīsies. Otrs scenārijs ir par ES samazināšanu vienotajā tirgū. Trešais scenārijs ir darīt vairāk kopā, bet ceturtais – darīt mazāk, bet efektīvāk. Piektajā scenārijā tiek runāts par neskaidrām lietām, kas notiek pašlaik ES. Turklāt pilsoniskās sabiedrības organizācijas ierosināja sesto scenāriju: ilgtspējīgu attīstību visiem. Kā svarīgi faktori ES nākotnei tika minēti miers, solidaritāte un labklājība, cilvēktiesības, brīvība, demokrātija, vienlīdzība, drošība, aizsardzība un migrācija. ES nākotnē būs vēl liela saskare ar daudzām no šīm problēmām. Daudzi vecāka gadagājuma iedzīvotāji ir eiroskeptiķi, jo nesaprot ES. Tāpēc mums labāk jāinformē vietējie iedzīvotāji un arī vietējie politiķi var darīt daudz, stāstot par pozitīvajiem piemēriem. Neraugoties uz negatīvajiem faktoriem, ar jauno paaudzi ienāk arvien vairāk Eirooptimisma un cilvēki kļūst arvien pozitīvāki un saprotošāki attiecībā uz ES.

Katra semināra noslēgumā katra valsts rakstīja izvērtējumu. Lūk, ieraksts no Novo Mesto semināra: „ES daudz deva Latvijas attīstībai, proti, daudzus projektus. Man ir tik ļoti paveicies, ka mēs esam Eiropā. Šī tikšanās mums sniedz risinājumus tam, ko varam attīstīt savā valstī un ikdienas dzīvē mūsu pilsētā. Mēs, kā viena Latvijas pašvaldības komandām, ticam mūsu nākotnei Eiropā. Mēs kā eiropieši, savu kultūru redzam kā demokrātijas vēsturi ar privilēģijām. Šis ir īstais laiks Eiropas pilsoņu tiešai līdzdalībai vienotas un demokrātiskas Eiropas nākotnes veidošanā. Es domāju, ka šis projekts nav gals, tas ir jaunu projektu sākums.”

Un te cits ieraksts: „Visvērtīgākā lieta, ko mēs vedīsim mājās, ir izpratne par to, cik tas viss ir atkarīgs no mums. Mēs visi esam daļa no ES, un katram no mums ir jāiesaistās. Tas, vai mums izdodas beigās vai nē, atkarīgs no mūsu pašu attieksmes un neatlaidības. Mēs reizēm varam justies bezcerīgi, bet tas tā nav. Visu var mainīt, ja tikai pie tā strādājam un turamies kopā. Mums ir jāzina kādas pārmaiņas mēs gribam redzēt. Tas viss sākas ar mums.”

Debatēs tika ieskicēti ES dalības pozitīvie un negatīvie aspekti, realizētie ES projekti un to panākumi, radušās problēmas un sadarbība ar pilsonisko sabiedrību un iestādēm. Visa projekta gaitā bija vērojama jauniešu aktīva iesaistīšanās.

Projekta noslēguma 6. seminārā Novi Marof tika apkopots praktiskais ieguvums no darbības projektā. Pēc iespējas vairāk organizēt pasākumus, lai cilvēki varētu iepazīties ar dažādām kultūrām un iepazīt tās – ar to mēs paaugstinām savu toleranci. Rīkot konkursus cilvēkiem, lai pārbaudītu viņu zināšanas par ES un būt aktīvam Kampaņās iesaistīt arī citas iestādes pašvaldības iestādes (skolas, NVO, kultūras centrus, bibliotēkas). ES politiķi nevelta pietiekami daudz pūļu, lai ES tuvinātu cilvēkiem. Turklāt trūkst pašu pilsoņu līdzdalības demokrātiskajos procesos. Abām pusēm būtu jāpieliek lielākas pūles, lai sadarbotos kopīgu ES mērķu realizēšanā. Iesaistot jaunas projekta dalībvalstis, esošais projekts tika papildināts, ieviestas daudzas korekcijas un ar nosaukumu „Esiet pārmaiņu –nākotnes nesēji” iesniegts projekts konkursam ES programmā „Eiropa pilsoņiem”.

Semināru un tikšanās laikā tika apmeklēts daudz jaunu un interesantu objektu, kas tika izveidoti piesaistot ES projektu naudu un katras pašvaldības līdzfinansējumu. Uzmanība jāpievērš ne tikai jaunajiem, bet arī pieaugušajiem. Šī projekta lielākais iznākums ir tās dalībnieku tikšanas reizes, kad visiem bija iespēja atklāti un patiesi stāstīt par situāciju savā valstī. Tādas sarunas liecina par toleranci un uzticību, kas valdīja debašu laikā. Bez šaubām, šīs projekts ir noslēdzies ar ilgtermiņa sadarbību un draudzību dalībnieku vidū.

Lai iegūtu papildu informāciju par projekta rezultātiem un notikumiem, apmeklējiet projekta mājaslapu https://www.smug-eu.eu/.

No Dagdas novada pašvaldības 23 dalībniekiem klātienē bija iespēja apmeklēt debates.

Projekts finansēts no Eiropas Savienības programmas ”Europe for Citizens’’ līdzekļiem.

Projekta koordinatore: M. Micķeviča