13_Kā vērtējat ielu un ceļu stāvokli Latgalē? Kas, jūsuprāt, par to ir atbildīgs?

– Regulāri sanāk braukt no Balvu novada uz Rēzekni un atpakaļ. Jāsaka – ceļš vietām ir tik slikts, ka ir vienas vienīgas bedres! Arī ceļu tīrīšana nemaz tik regulāri nenotiek, ir nācies braukt pa slikti iztīrītiem ceļiem, lai arī tie skaitās galvenās nozīmes ceļi. Patiešām nesaprotu, kur tiek likti līdzekļi, kas paredzēti šādiem gadījumiem.

Māris,
,
students no Balvu novada:

– Latgales ceļi un ielas, it sevišķi šajā pavasarī, ir atbaidošā un šausmīgā stāvoklī, var teikt, ka gandrīz neizbraucami, jo diemžēl asfalts ir nokusis ātrāk nekā šī pavasara sniegs! Arī ziemā ceļi bieži vien Rēzeknes un Preiļu novadā bija netīrīti un neizbraucami. Rodas jautājums, par ko autovadītāji maksā augstos ceļu nodokļus, ka ceļu uzturētāji un apsaimniekotāji nepievērš uzmanību ceļu stāvoklim?
Atbildīgie šajā jautājumā noteikti ir ceļu apsaimniekotāji un firmas, kas ceļus it kā „nosacīti” salabo vai salāpa izdauzītās bedres. Ļoti vēlētos, lai ceļu remontam tiktu pievērsta lielāka uzmanība, jo mašīnas pa neceļiem tiek krietni sabojātas, kas mūsdienu vidējam latvietim ir sāpīgs un finansiāli smags jautājums.

Līga,
,
šofere, bērnudārza audzinātāja no Krustpils novada:

– Ir dažādi. Pārsvarā visā Latvijā ceļu stāvoklis ir vienāds. Man darba darīšanās sanāk braukt no Rīgas uz Latgali, bieži esmu Līvānos, Daugavpilī, Rēzeknē, Madonā. Šogad dabas apstākļu dēļ ceļu stāvoklis ir ļoti kritisks, arī par jebkādiem remontdarbiem šobrīd būtu grūti runāt. Protams, ir atsevišķi ceļa posmi, kuri ir labā stāvoklī, piemēram, ceļa posms no Jēkabpils līdz Līvāniem.
Runājot par to, kas ir atbildīgs – diemžēl vainīgos jau nesameklēs, turklāt jāatzīst, ka ceļu segums gadu gaitā ir nolietojies. Manuprāt, loģiskāk tagad būtu, startējot jaunos projektos un konkursos, pirmkārt, klāt tikai kvalitatīvu ceļa segumu, otrkārt, jau pie projekta izstrādes paredzēt kontroli arī pēc projekta noslēguma.

Jānis,
,
šoferis ekspeditors:

– Atbildība būtu jāprasa politikas „taisītājiem”, valsts vadītājiem. Visa nelaime ir tajā, ka pie varas ir mantkārīgi diletanti, skrienot pakaļ Eiropai, ieviesta nepareiza plānošana, līdzekļu novirzīšana. Ikreiz, iebraucot Latgalē, domāju – kāpēc neviens neiedomājas šoseju Daugavpils – Rēzekne pārtaisīt par tā saucamo „zaļo ceļu”. Smagsvarnieces dangā šo ceļu augu dienu un priecājas par mūsu, latviešu, neizdarību. Citas valstis jau sen būtu ierīkojušas un iekasējušas naudu, bet mēs – turpinām lavierēt starp bedrēm un gaužamies. – Atbildība būtu jāprasa politikas „taisītājiem”, valsts vadītājiem. Visa nelaime ir tajā, ka pie varas ir mantkārīgi diletanti, skrienot pakaļ Eiropai, ieviesta nepareiza plānošana, līdzekļu novirzīšana. Ikreiz, iebraucot Latgalē, domāju – kāpēc neviens neiedomājas šoseju Daugavpils – Rēzekne pārtaisīt par tā saucamo „zaļo ceļu”. Smagsvarnieces dangā šo ceļu augu dienu un priecājas par mūsu, latviešu, neizdarību. Citas valstis jau sen būtu ierīkojušas un iekasējušas naudu, bet mēs – turpinām lavierēt starp bedrēm un gaužamies.

Igors,
,
tālbraucējs no Rēzeknes:

– Manuprāt, praktiski visā Latgalē daudz neatšķiras pilsētu un lauku ceļi, citreiz pat pa grantēto ir vieglāk braukt. Ja runājam par pilsētām – kur vēl var redzēt tādu brīnumu, ka asfaltā jau gadu pēc uzklāšana ir liela bedre. Acīmredzot ceļu taisītāji iepērk lētākos materiālus un ieklāj tos mazāk nekā vajadzētu. Citās valstīs ceļiem tiek dota garantija, tāpēc uzņēmēji ir ieinteresēti strādāt kvalitatīvi, pie mums, kā ierasts, viss tiek darīts pa roku galam. Kas vainīgs? Visi, jo nejūtamies saimnieki savā zemē un nemācāmies no citu pieredzes.

Natālija,
,
šofere no Rēzeknes novada:

– Par autoceļiem Latvijā var runāt daudz, diemžēl gan ne to labāko, bet diez vai mūsu, autovadītāju, runāšanu sadzirdēs kādas dzirdīgas ausis. Par nodokļiem un maksas ceļiem mēs ilūzijas, laikam, varam nelolot – tik un tā šī nauda aizietu citu caurumu lāpīšanai. Un pat ja arī šī nauda 100% aizietu ceļiem, vienalga pastāv liela varbūtība, ka to kāds vai kādi izsaimniekos.
Ne jau tikai naudas trūkums ir pie vainas, arī darbinieku atbildība vai drīzāk bezatbildība pret viņu veiktā darba kvalitāti. Sniega tīrītāju darbu, šķiet, neviens nekontrolē, bet, ja kontrolē, var droši teikt, ka viņš savu maizi nav godam nopelnījis. Lauku ceļu stāvoklis ir baiss, piemēram, posmā Kauša–Pieniņi divi kravas auto reāli nevar pamainīties. Un pat ja sniegu tīra, to ir grūti nosaukt par tīrīšanu – noskrien pa virsu, uztaisa trepi, malas ar katru reizi paliek biezākas, bet braucamā daļa arvien šaurāka – kā gribat tā brauciet. Arī lielāku ceļu, piemēram, Preiļi–Viļāni vai Preiļi–Daugavpils tīrīšanas kvalitāte ir katastrofāla – katru ziemu notīrītais sniegs tiek piemīts, sadzītas rises – katru gadu vienas un tās pašas problēmas, bet uz labo pusi gan nekas nemainās.

Viktors,
,
šoferis no Preiļiem:

Manuprāt, Latvijas ceļu politikā būtiskākais ir nevis cik, bet gan kā tiek tērēti līdzekļi ceļu veidošanai un uzturēšanai. Cik zināms, šajā nozarē konkursos nevinnē ārzemju kompānijas ar reputāciju un pieredzi, bet lētāks piedāvājums ar attiecīgu izpildījumu. Tas rada jautājumu – kā un vai vispār tiek vērtēta publiskā iepirkuma kvalitāte ceļu būvē pēc darbu izpildes? Jo ceļu kvalitāte ir tiešām drausmīga, braucējiem ir reāls zobu un mugurkaula bojājumu risks. Latvijas amatpersonu attieksme šajā ziņā apstulbina – acīmredzot savu iedzīvotāju komforts un mobilitāte ir nesvarīgi, bet vismaz no peļņas viedokļa vajadzētu izvērtēt to, ka Latvijai kā nelielai un tranzītā šķērsojamai valstij autoceļu kvalitāte ir izšķiroša.

Igors,
,
autobraucējs no Ludzas novada:

– Bēdīgo situāciju uz mūsu valsts ceļiem, kurus gadiem rotā pastāvīgas bedres, protams, vērtēju negatīvi. Tās ikdienā nākas izbaudīt ikvienam autovadītājam, kas pārvietojas pa mūsu valsti. Apgrūtinātā braukšana ir jūtama, un reizēm var arī sadusmot. Es jau nerunāju par mazajiem pašvaldību ceļiem, kuru uzturēšanai katastrofāli trūkst līdzekļu, bet grēko arī Valsts ceļu dienesti.
Sliktā ceļu stāvokļa iemesls, manuprāt, ir cilvēku nevēlēšanās vai nemākulība kārtīgi izpildīt tiem uzticēto darbu, un vienīgais atrisinājums ierastajai bedru pielāpīšanai būtu to cilvēku nomaiņa, kuri savus pienākumus tā arī nav spējīgi veikt gadu no gada.

Jānis,
,
autovadītājs no Kārsavas novads: