02_Kā vērtējat šībrīža izglītības sistēmu Latvijā? Ko sagaidāt un gribētu novēlēt citiem jaunajā mācību gadā?

- Lielākā problēma Latvijas izglītības sistēmā ir nepastāvība. Agrāk tas bija mazāk izteikti redzams un jūtams, bet pēdējos gados ik pa brīdim tiek kas mainīts – te vērtēšanas sistēma gada vidū, te vēl kas. Pastāvība un noturība ir tas, kas nepieciešams, lai mēs varam plānot darbus vairāk nekā pusgadu uz priekšu. Turklāt tās reformu idejas nereti ir nepārdomātas – piemēram, ideja par auklīšu algu piešķiršanu vecākiem, kuru plāno ieviest pēc diviem gadiem. Reāli bērnu skaits pēc diviem gadiem samazināsies un bērniem pietiks vietas bērnudārzos, auklīšu algas vajadzētu maksāt šobrīd, kad tas patiešām būtu lietderīgi.
Jaunajā mācību gadā gribētos, lai mūsu skolas sāk iet laikam līdzi, jo reāli – bērnam mājās ir dators, darbavietās visiem ir datori, bet skolā mēs sēžam pie tukša galda – skola ir pārāk novecojusi arī materiālā ziņā. Tā pati Saeima tērē milzu naudas kancelejas preču iegādei – labāk iedodiet mūsu skolniekiem katram pa pildspalvai un zīmulim, Saeimas darbiniekiem algas pietiekami labas, lai varētu atļauties tos iegādāties paši.
Jaunajā mācību gadā novēlu visiem izturību – gan vecākiem, gan skolotājiem, gan bērniem.

Anita Laškova,
,
sākumskolas skolotāja Preiļu 1. pamatskolā:

- Domāju, ka „jauni kontinenti” nākamajā mācību gadā netiks atklāti. Turpināsies iepriekšējo gadu nepārdomātā politika, tikai, iespējams, citādā gultnē – ja iepriekšējo valdību izglītības ministriem nebija reformu ideju, tad Ķīļa vadībā radīsies arvien jaunas ieceres un apņemšanās. Diemžēl, manuprāt, tās nenesīs būtiskus uzlabojumus. Tas, kam būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība, ir mazo skolu situācija. Tā ir pagale ar diviem galiem. No vienas puses, ja laukos nav skolas, tad izzūd jebkādas sabiedriskās dzīves aktivitātes. No otras puses, vai ir lietderīgi uzturēt mazās skolas – gan izmaksu, gan izglītības kvalitātes ziņā. Vai šo skolu beidzēji pēcāk būs konkurētspējīgi? Tāpat sagaidu, ka beidzot tiks noformulēts bezmaksas izglītības jēdziens, jo pašlaik ar valsts iedalīto summu mācību grāmatām nepietiek pat vienam bērnam. Jautājums par mācību gada pagarinājumu arī ir būtisks, taču šeit būtu jāņem vērā ārvalstu pieredze – Anglijā, piemēram, ir vairāk brīvlaiku, skolēniem tiek finansiāli nodrošinātas dažādas mācību ekskursijas. Tāpēc ceru, ka arī Latvijā valdība beidzot parādīs stingru nostāju šajos jautājumos. Visiem – gan pedagogiem, gan skolēniem – novēlu izturību.

Janīna Samsanoviča,
,
Krāslavas pamatskolas direktora vietniece mācību darbā

- Ir ļoti žēl, ka tika samazināts stundu skaits – grūti, ja jāpaspēj apgūt pusotras stundas laikā to, kam iepriekš tika veltītas 2 stundas nedēļā. Personīgi man, labāk patiktu, ja nekādas īpašas reformas netiktu ieviestas, jo apmierina pašreizējā sistēma un ne vienmēr tās reformas ir uz labu. Arī šogad ar bērniem noteikti piedalīsimies dažādos konkursos, strādāsim un būsim radoši.
Jaunajā mācību gadā novēlu bērniem panākumus, veselību, izturību!

Irīna Skvorcova
,
Preiļu mūzikas un mākslas skolas klavierspēles pedagoģe

- Jāsaka, Roberts Ķīlis ir pirmais ministrs, kurš veido vai vismaz ierosina veidot tik daudz dažādu reformu, – varbūt kaut ko arī patiešām izmainīs uz labu. Tiesa, viens pats entuziasts jau nevar neko izdarīt, ja nesaņems atbalstu no Finanšu ministrijas. Kopumā iespējamās reformas vērtēju pozitīvi, un jaunajā mācību gadā ceru sagaidīt kādas pārmaiņas – pārmaiņas uz labu.
Bērniem jaunajā mācību gadā novēlu, lai veicas, lai ir saprotošāki viens pret otru, draudzīgāki, lai nāk ar jaunām cerībām un apziņu, ka jāmācās, lai dzīvē tiktu tālu.
- Jāsaka, Roberts Ķīlis ir pirmais ministrs, kurš veido vai vismaz ierosina veidot tik daudz dažādu reformu, – varbūt kaut ko arī patiešām izmainīs uz labu. Tiesa, viens pats entuziasts jau nevar neko izdarīt, ja nesaņems atbalstu no Finanšu ministrijas. Kopumā iespējamās reformas vērtēju pozitīvi, un jaunajā mācību gadā ceru sagaidīt kādas pārmaiņas – pārmaiņas uz labu.
Bērniem jaunajā mācību gadā novēlu, lai veicas, lai ir saprotošāki viens pret otru, draudzīgāki, lai nāk ar jaunām cerībām un apziņu, ka jāmācās, lai dzīvē tiktu tālu.

Renāte Lozda,
,
vēstures un ģeogrāfijas skolotāja Salas pamatskolā

- Es negribētu, lai visu tā krasi un ļoti mainītu, jo tā vecā sistēma bija iestrādāta, pārbaudīta un patiešām laba – mūsu valstī izglītība bija viena no labākajām, to atzina pat ārzemēs. Iespējams profesionālajās skolās vajadzētu šo to pamainīt, jo tomēr profesijas mainās, ir jāiet laikam līdzi. Tiesa, arī parastajās skolās bērni jāsagatavo turpmākajai dzīvei mūsdienīgi, bet es tomēr esmu par samērīgām, saprotamām un nepieciešamām reformām nevis, lai reforma tiek veikta tikai reformas pēc, kā izskatās šobrīd – visu ātri, steigā – kas tur labs var sanākt galu galā? Šogad mazmeita sāks mācīties 1. klasē, tad jau es to visu procesu varēšu izbaudīt.
Bērniem novēlu pacietību, centību un darba prieku, jo bez kārtīga darba nekā nebūs. Arī skolotājiem, lai pietiek pacietības, spēka, izturības un sapratnes. Galvenais jau ir sapratne skolotāju un skolēnu starpā, abiem jāatceras, ka katrs ir personība ar savām tiesībām un pienākumiem.

Marija Volkova,
,
pensionēta latviešu valodas skolotāja, pasniedz latviešu valodas kursus citvalodīgajiem Preiļos

- Šī brīža izglītības sistēmu šobrīd vērtēju apmierinoši. Protams, gribas, lai izglītības jomā būtu vairāk skaidrības un konkrētības. Diemžēl līdz galam tā arī bieži vien nekādi jauninājumi netiek izdarīti. Runājot par iespējamām reformām, piekrītu, ka kaut kas ir jāmaina, bet es uzskatu, ka tās lietas, kuras jau ir iestrādātas un darbojas gadu gaitā, tās ir jāatstāj, ne vienmēr mums ir jāseko un jāņem piemērs no citām Eiropas valstīm.
Jaunajā mācību gadā vēlos, lai skolēni būtu aktīvi, jauki, alkstoši pēc zināšanām un visa jaunā. Saprotošus un līdzdarbojošos vecākus, kā arī jaukus kolēģus!
Visiem novēlu izturēt kārtējo mācību ciklu, mācību gada beigās būt tikpat smaidīgiem, kādi būsim pirmajā skolas dienā! Visiem labu veselību un vēlmju piepildījumu!

Ināra Urča,
,
teātra pulciņa vadītāja Preiļu 1. pamatskolā