12_Kā Jūsu ikdienu ir ietekmējusi ieilgusī ziema?

– Jau sāk šķist, ka tiešām tuvojas mazais ledus laikmets. Kā ietekmējusi ziema? Visās jomās – ģimene izslimoja jau otru riņķi; lieli rēķini par apkuri, bet jāmaksā; ielas slidenas un slapjas. Vēl piedevās tā pulksteņa pagriešana, tikai izsit organismu no ritma (pie mums taču nav nekādu rūpnīcu u.tml., kur būtu nozīme šādai pagriešanai, tā ieekonomējot resursus). Vārdu sakot – ziema kā senās pasakās – dziļa, auksta un pārāk gara.

Ilze,
,
dzīvokļa īpašniece Rēzeknē:

– Ja man jautājat kā šoferim, tad neko labu pateikt nevaru. Protams, ka mašīna vēl 3. aprīlī bija jāsilda laiciņu, jo bija mīnus 15 grādi. Es jau nerunāju par degvielas patēriņu šādos apstākļos. Bet ceļi – ko vairs tur var teikt: ta aizputināti, ta bedres tādas, ka drīz varēs paslēpes spēlēt. A tie reaģentu plūdi pilsētā un uz šosejām? Ārzemēs tos taču aizvāc, tiklīdz ledus izkusis, bet mēs turpinām elpot. Tīrais ārprāts, kā daba pret mums sazvērējusies!

Vitolds,
,
šoferis no Rēzeknes novada:

– Dzīvoju lauku mājā un izjūtu ieilgušās ziemas sekas. Malka strauji sarūk. Kupenas tādas, ka šķiet, pat īstajos ziemas mēnešos nevajadzēja tā ceļus tīrīt, kā tagad jātīra. Arī visi pavasara darbi, kas darāmi laukā, pamatīgi iekavēsies. Šonedēļ redzēju pirmo stārķi. Ko gan lai atlidojušie gājputni dara, ja viss ir piesnidzis un nav, kur barību sameklēt? Jā, tāds savāds šogad tas pavasaris…

Ausma,
,
pensionāre no Balvu novada:

– Domāju, ka ikviena lauku sētas saimnieka un autobraucēja ikdienu traucē apledojušie mazie lauku ceļi. Mums līdz mājām abās ceļa malās plešas lielie meliorācijas grāvji. Pats ceļš ir apledojis un slidens kā ola. Tikai neliela kļūme, un var notikt nelaime. Ja lielos autoceļus kaisa ar smilts un sāls maisījumu, tad lauku ceļi atstāti novārtā. Vismaz smiltis varētu pakaisīt, diemžēl pašvaldībām tam nav līdzekļu. Arī smilts ieguves vietas atrodas privātīpašnieku rokās, ko atliek darīt lauku apvidus iedzīvotājiem …? Kas attiecas uz jaunā lauksaimniecības gada sējas darbu sākšanu, sakarā ar ieilgušo ziemu, droši vien būs jāatliek līdz Jāņiem!

Vladislavs,
,
zemnieks un autovadītājs no Kārsavas novada:

– Kā daudzdzīvokļu mājas iemītniece varu apgalvot, ka augstie apkures rēķini nevienam prieku nesagādā, ja nu vienīgi pašiem apsaimniekotājiem par gūto peļņu. Aukstie laika apstākļi un slidenie ceļi veicinājuši dažāda smaguma traumu gūšanu iedzīvotājiem un vairākiem maniem paziņām. Tas savukārt saistīts ar papildus līdzekļu tēriņiem un, protams, cilvēka labsajūtas un labklājības līmeņa krišanos. Vienkārši cilvēks jūtas nospiests un nelaimīgs, visi gaida pavasari un saulainākus laika apstākļus.

Ludmila,
,
bezdarbniece no Ludzas novada:

- Protams, kā jau visi, gaidām pavasara iestāšanos. Pagaidām izsalšana ziemājiem, šķiet, nedraud, jo zeme īsti nav sasalusi, sniega pietiek, tomēr, ja pavasaris ir vēls, jārēķinās, ka raža var būt pat līdz 10 centneriem mazāka. Turklāt ziemāji jau arī vēl nav modušies – kamēr izveidos saknes, sāks aktīvi augt, paies vēl vismaz pāris nedēļas, bet to, cik zelmenis būs zaļš, redzēsim, kad sniegs nokusīs.
Protams, pavasara darbi iekavēsies un ievilksies, tāpēc nāksies krietni pastrādāt, lai iekavēto kaut daudz maz atgūtu, jo ir skaidrs, ka agrās sējas ir labākās un ražīgākās, īpaši, ja gadās sausa vasara. Iepriekšējos gados aktīvā darba sezona mums sākās jau aprīļa sākumā, jau ap 20. aprīli sējām, šobrīd vienīgais, uz ko atliek cerēt, ir gara un silta vasara, bet, to jau nevar paredzēt, kāda tā būs.

Anatolijs,
,
zemnieks no Preiļu novada:

- Diezgan ietekmējusi. Visgrūtāk, protams ir tad, kad jātiek līdz pilsētai, jo dzīvoju ārpus pilsētas, un ceļus līdz mūsu mājām bieži aizputina, reti pa tiem brauc, tādēļ man ar vieglo mašīnu ir sarežģīti izbraukt. Vēl arī tas, ka visus lauku darbus šī ieilgusī ziema ir krietni aizkavējusi. Laikam vēl ilgi jāgaida, kamēr sniegs nokusīs. Mums jāapstrādā zeme, lai var sēt labību, bet šopavasar visi lauku darbi sanāks darīt daudz vēlāk kā mums ierasts.

Janīna,
,
zemniece no Līvānu novada: